Vienotie principi un atslēgas vārdi:
- Mācīšanās rezultāti – uzsvars uz mācīšanās posmā apgūtajām zināšanām, prasmēm un kompetencēm, nevis uz mācību ilgumu, priekšmetiem vai izglītības iestādi.
- Mūžilga mācīšanās – ņemot vērā mainīgo darba tirgu un tehnoloģiju attīstību, izglītības sistēmai nepieciešams papildu uzmanību pievērst mācību iespējām dažāda vecuma iedzīvotājiem.
- Elastīga mācīšanās – mācīšanās notiek dažādos kontekstos (formālajā izglītībā, neformālajā un ikdienas mācīšanās, darba vidē balstītas mācības) un laika posmos visas dzīves garumā, iespējama arī pāreja starp dažādiem izglītības sektoriem.
- Neformālās un ikdienas mācīšanās atzīšana – dažādos kontekstos sasniegtos mācīšanās rezultātus iespējams apzināt, dokumentēt, novērtēt un atzīt, lai turpinātu mācības vai strādātu noteiktā jomā.
- Kvalifikāciju salīdzināmība, caurskatāmība un pārnese – mūža laikā iegūtās kvalifikācijas, kuru apjoms var būt ļoti dažāds, vai to daļas ir aprakstītas, izmantojot mācīšanās rezultātus, tāpēc tās ir saprotamas visām iesaistītajām pusēm un iepriekšējo mācīšanās pieredzi iespējams uzkrāt un izmantot tālākajā izglītības ceļā posmiem.
- Digitalizācija – tehnoloģiju attīstības kontekstā būtiska ir ne tikai digitālās iedzīvotāju prasmju pilnveide, bet arī izglītības iespēju pieejamība un pilnīga nodrošināšana tiešsaistē, t.sk. izsniedzot elektroniskos izglītības dokumentus.
Eiropas Savienības profesionālās izglītības un mobilitātes instrumenti
|
Instruments (latviešu un angļu valodā) |
Skaidrojums |
|
Profesionālās izglītības ekselences centri (CoVEs – Centres of Vocational Excellence)
|
Eiropas līmeņa iniciatīva, kurā noteiktas profesionālās izglītības iestādes darbojas kā profesionālās izcilības centri konkrētā reģiona, apakšreģiona vai nozares interesēs. Tās ir mērķtiecīgi veidotas organizācijas kā daļa no valsts/reģionālajiem profesionālās izcilības pasākumiem.
CoVEs iniciatīva tiek attīstīta saskaņā ar Eiropas Prasmju programmu – ilgtspējīgai konkurētspējai, sociālajam taisnīgumam un noturībai (European Skills Agenda, 2020) un Padomes Ieteikumu (2020. gada 24. novembris) par profesionālo izglītību un apmācību (PIA) ilgtspējīgai konkurētspējai, sociālajam taisnīgumam un noturībai.
|
|
Absolventu gaitu apzināšana (Graduate tracking) |
Pasākumu kopums, kas palīdz izsekot profesionālās izglītības absolventu nodarbinātību pēc absolvēšanas.
Aktivitāte tiek īstenota atbilstoši Padomes Ieteikumam (2017. gada 20. novembris) par absolventu gaitu apzināšanu (graduate tracking).
Vadoties pēc ieteikuma, Izglītības un zinātnes ministrijas izveidoja Profesionālās izglītības programmu absolventu monitoringa rīku, kas ļauj iepazīties ar profesionālās izglītības absolventu rezultātiem darba tirgū. Šis un citi monitoringa rīki ir pieejami Valsts izglītības informācijas sistēmas publiskajā portālā.
|
|
ES kvalitātes sistēma māceklības jomā (EU quality framework for apprenticeships ) |
Ietvarstruktūru veido 14 kritēriji, kas nosaka kvalitatīvu un efektīvu mācekļu izglītību, nodrošinot gan ar darbu saistītu prasmju attīstību, gan mācekļu personības attīstību. Sistēma veidota, ņemot vērā ES valstu profesionālās izglītības sistēmu dažādību.
Sistēma tiek ieviesta atbilstoši Padomes Ieteikumam (2018. gada 15. marts) par Eiropas satvaru kvalitatīvai un rezultatīvai māceklībai.
|
|
Eiropas kvalifikāciju ietvarstruktūra – EKI (European Qualifications Framework) |
Vienota astoņu līmeņu Eiropas atsauces sistēma, kurā astoņos līmeņos sakārtotas kvalifikācijas atkarībā no tām atbilstošo mācīšanās rezultātu sarežģītības. EKI ļauj salīdzināt dažādu valstu kvalifikāciju līmeņus.
EKI mērķus un principus nosaka Padomes Ieteikums (2017. gada 22. maijs) par Eiropas kvalifikāciju ietvarstruktūru mūžizglītībai un ar ko atceļ Eiropas Parlamenta un Padomes 2008.gada 23.aprīļa Ieteikumu par Eiropas kvalifikāciju ietvarstruktūras izveidošanu mūžizglītībai.
Saskaņā ar ieteikumu ES dalībvalstīm bija jāraksta pielīdzināšanas ziņojumi, kuros skaidrota nacionālo kvalifikāciju ietvarstruktūru izveide un pielīdzināšana EKI. Šie ziņojumi ir noderīgs informācijas avots, lai iepazītu attiecīgās valsts izglītības un kvalifikāciju sistēmu.
Vairāk informācijas latviešu valodā Latvijas NKP-EKI mājaslapā sadaļā par “EKI”. |
|
Latvijas kvalifikāciju ietvarstruktūra – LKI (Latvian Qualifications Framework) |
Valsts līmeņa atsauču sistēma, kurā pa līmeņiem ir sakārtotas Latvijas izglītības sistēmā piešķirtās kvalifikācijas. LKI ir pielīdzināta Eiropas kvalifikāciju ietvarstruktūrai. LKI iekļautās kvalifikācijas un to mācīšanās rezultāti ir apkopoti Latvijas kvalifikāciju datubāzē (LKD). Informatīvu atbalstu par LKI ieviešanu nodrošina Akadēmiskās informācijas centrs – Nacionālais koordinācijas punkts nacionālās kvalifikāciju ietvarstruktūras pielīdzināšanai Eiropas kvalifikāciju ietvarstruktūrai mūžizglītībai (Latvijas NKP).
LKI mērķi un līmeņus nosaka Izglītības likuma 8.1 pants.
Profesionālās kvalifikācijas līmeņus LKI nosaka Profesionālās izglītības likuma 5. pants.
LKI līmeņu aprakstus un kvalifikāciju novietojumu pa līmeņiem nosaka MK noteikumu Nr. 322 “Noteikumi par Latvijas izglītības klasifikāciju” 1. pielikums. |
|
Eiropas kvalitātes nodrošināšanas pamatprincipu ietvarstruktūra profesionālajai izglītībai un apmācībai (European Quality Assurance in Vocational Education and Training (EQAVET)) |
Principu kopums, kas dalībvalstīm palīdz uzlabot savu profesionālās izglītības sistēmu kvalitāti un palielina dalībvalstu profesionālās izglītības politikas pasākumu pārredzamību. Latvija kontaktpunkts EQAVET principu ieviešanai un īstenošanai ir Izglītības kvalitātes valsts dienests.
EQAVET sistēma tika izveidota 2009. gadā saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes ieteikumu (2009. gada 18. jūnijs) par Eiropas kvalitātes nodrošināšanas pamatprincipu ietvarstruktūras izveidošanu profesionālajai izglītībai un apmācībām, taču pašlaik darbības principus nosaka Padomes Ieteikums (2020. gada 24. novembris) par profesionālo izglītību un apmācību (PIA) ilgtspējīgai konkurētspējai, sociālajam taisnīgumam un noturībai.
Prezentācija VET LV Team domnīcā par EQAVET (2024. gada 14. novembrī tiešsaistē).
|
|
Eiropas kredītpunktu pārneses un uzkrāšanas sistēma (European Credit Transfer and Accumulation System (ECTS)) |
Eiropas augstākās izglītības telpas rīks, kurš dod iespēju kredītpunktus, kas iegūti vienā augstākās izglītības iestādē, pieskaitīt nākamajam mācību periodam citā. ECTS kredītpunkti atspoguļo studijas, kuru pamatā ir konkrēti mācīšanās rezultāti un ar tiem saistīts darba apjoms.
Detalizēti sistēmas principi angļu valodā aprakstīti ECTS Lietotāja rokasgrāmatā (2015). |
|
Euroguidance |
Informācijas tīkls, kas veicina karjeras atbalsta speciālistu pieredzes apmaiņu, apkopo un izplata informāciju par jaunākajām darba metodēm un līdzekļiem. Euroguidance tīkls veicina ES un EEZ iedzīvotāju mobilitāti mācību nolūkos un palīdz karjeras konsultantiem un citiem interesentiem labāk iepazīt Eiropā pieejamās izglītības iespējas. Latvijā Euroguidance tīkla pārstāvis ir Valsts izglītības attīstības aģentūra.
Vairāk informācijas par Euroguidance latviešu valodā VIAA mājaslapas attiecīgajā sadaļā. |
|
Europass |
Rīku un dokumentu kopums, kas no 2005. gada palīdz vieglā un saprotamā veidā atspoguļot savas prasmes, pieredzi, izglītību un intereses. Europass pieci dokumenti – Europass CV, Europass Valodu Pase, Europass Mobilitāte, Europass Diploma pielikums, Europass pielikums kvalifikāciju apliecinošam dokumentam. Nacionālais Europass Centrs Latvijā ir Akadēmiskās informācijas centrs.
Europass rīki un pakalpojumi ir pieejami vienotā Europass portālā europass.europa.eu, ko ir radījusi Eiropas Komisija. Šajā platformā ikviens var izveidot savu kontu un saglabāt informāciju par savu izglītību un darba pieredzi. Europass portālā ir iekļauta arī informācija par Eiropas valstu kvalifikācijām un nacionālajām kvalifikāciju ietvarstruktūrām. Informācijas avots portālā par Latvijas kvalifikācijām ir LKD.
Europass tagadējos principus nosaka Eiropas Parlamenta un Padomes lēmums (ES) 2018/646 (2018. gada 18. aprīlis) par kopēju sistēmu labāku pakalpojumu sniegšanai attiecībā uz prasmēm un kvalifikācijām (Europass) un ar ko atceļ Lēmumu Nr. 2241/2004/EK.
Vairāk informācijas par Europass latviešu valodā Latvijas NEC mājaslapā. |
|
Eiropas prasmju, kompetenču, kvalifikāciju un profesiju klasifikācija (European Skills, Competences, Qualifications and Occupations (ESCO)) |
Eiropas Komisijas izveidota tiešsaistes platforma (no 2017. gada), kurā iekļauta vienota prasmju, kompetenču, kvalifikāciju un profesiju klasifikācija. ESCO mērķis ir veicināt vienotu iedzīvotāju un izglītības iestāžu un darba devēju izpratni par prasmēm un kompetencēm; atbalstīt sadarbību pāri robežām un valodām; tuvināt izglītību un darba tirgu; palīdzēt darba meklētājiem un darba devējiem; kā arī analizēt darba tirgus tendences.
ESCO saturu veido trīs pīlāri:
ESCO portāls ir pieejams visās ES valodās. |
|
Eiropas digitālās kompetences ietvarstruktūra (Digital Competence Framework for Citizens (DigComp)) |
Instruments atspoguļo iedzīvotāju digitālās kompetences apguves sarežģītību, lai veicinātu vienotu izpratni par digitālajām kompetencēm. Sistēmā ir iekļauti vairāk nekā 250 digitālo zināšanu, prasmju un attieksmju piemēri. DigComp 2.2 versijā ir atspoguļoti 21 digitālās kompetences galvenie elementi piecās jomās.
DigComp sistēma tiek ieviesta saskaņā ar Komisijas Paziņojumu Eiropas Parlamentam, Padomei, Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejai un Reģionu komitejai Digitālās izglītības rīcības plāns 2021.-2027. gadam izglītības un apmācības pārveide digitālajam laikmetam (30.09.2020.).
DigComp sākotnēji tika izveidota 2013. gadā, un pēdējā instrumenta 2.2 versija publicēta 2022. gadā – angļu valodā un latviešu valodā.
Vairāk informācijas par DigiComp angļu valodā.
DigComp mājaslapa angļu valodā.
Prezentācija VET LV Team seminārā par digitālajām kompetencēm un DigComp (2024. gada 10. oktobrī Jūrmalā).
|
|
Digitālās kompetences ietvarstruktūra skolotājiem (Digital Competence Framework for Educators (DigCompEdu)) |
Vienota skolotāju digitālo prasmju novērtēšanas sistēma, kas balstās uz zinātnisku pieeju prasmju aprakstiem, ņemot vērā strauji mainīgās prasības skolotāja profesijai. DigCompEdu sistēmā ir aprakstītas 22 kompetences, kas ir sakārtotas pa sešām jomām.
DigCompEdu sistēma tiek ieviesta saskaņā ar Komisijas Paziņojumu Eiropas Parlamentam, Padomei, Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejai un Reģionu komitejai Digitālās izglītības rīcības plāns 2021.-2027. gadam izglītības un apmācības pārveide digitālajam laikmetam (30.09.2020.).
|
|
Pašnovērtējuma rīks SELFIE (Self-reflection on Effective Learning by Fostering the use of Innovative Educational technologies (SELFIE)) |
Rīks palīdz izglītības iestādēm uzskatāmā veidā atspoguļot savas zināšanas un pieredzi saistībā ar digitālajām tehnoloģijām mācīšanas un mācīšanās vajadzībām. Veicot savu prasmju novērtējumu, iespējams veicināt izpratni par situāciju un izstrādāt tālākās darbības plānu.
Bezmaksas SELFIE ir pieejams tiešsaistes portālā, kuru izveidojusi Eiropas Komisija.
Vairāk informācijas par SELFIE angļu valodā.
Prezentācija VET LV Team domnīcā par SELFIE (2024. gada 14. novembrī tiešsaistē).
|