Ināra Oļena ir Viduskurzemes pamatskolas-attīstības centra direktore, un viņas pārziņā ir 176 skolēni ar dažāda smaguma garīgo atpalicību. Mērķtiecīgi īstenojot iekļaujošu izglītību, viņas vadītās skolas audzēkņi jau sesto gadu Erasmus+ projekta ietvaros kvalifikācijas praksē dodas uz ārvalstīm. Kā atzīst enerģiskā direktore, tā ir bezgala vērtīga pieredze gan pašiem skolēniem, gan skolai, gan arī iekļaujošai sabiedrībai.
Viduskurzemes pamatskola-attīstības centrs (bijusī Pelču speciālā internātpamatskola) ir viena no lielākajām speciālajām izglītības iestādēm Latvijā, kurā skolēni paliek visu nedēļu, līdz ar to skola savā ziņā pilda arī ģimenes funkciju: “Mums ir citādi jāorganizē gan mācību, gan audzināšanas process, gan arī jānodrošina saturīga brīvā laika pavadīšana. Ir jāmāca bērniem daudz lietu, ko ierasti viņi apgūst ģimenē, mājās. Tāda arī ir iekļaujošā izglītība – ne tikai Latvijā, bet arī Eiropā. Tiesa, Latvijā mēs vēl esam ceļa sākumā.”
Viduskurzemes pamatskolā-attīstības centrā var apgūt četras profesijas: virtuves strādnieks, mežstrādnieks (vienīgajā no speciālajām skolām Latvijā), koksnes materiālu apstrādātājs un mājkalpotājs.
“Mūsu skolā mācās skolēni ar vieglu, vidēji smagu un smagu garīgo atpalicību, un bieži vien smagākās attīstības traucējumu formas kombinējas ar citiem attīstības traucējumiem – tie var būt kustību traucējumi, redzes un dzirdes traucējumi. Kopumā iepriekšējā mācību gadā mums bija 176 skolēni vecumā no 3 līdz 33 gadiem,” atklāj Oļena.
Viņa arī piebilst, ka skolēnu ar garīgo atpalicību skaits nebūt nemazinās un smaguma pakāpe arvien pieaug, tāpēc speciālo izglītības iestāžu izaicinājumi kļūst lielāki.
“Šobrīd Latvijā ir 47 speciālās izglītības iestādes , un lielākā daļa no tām paredzēta tieši bērniem ar garīgās attīstības traucējumiem. Salīdzinājumam – kad sāku strādāt, skolā mācījās 61 skolēns. Tas ir tiešām ļoti liels skaits, tāpēc mums jāstrādā gan pie šo skolēnu integrācijas, gan arī jāinformē un jāizglīto sabiedrība,” pauž Oļena.
“Dalība Erasmus+ projektos sniedz lielisku iespēju mūsu skolēniem redzēt to, kā citās valstīs, kurās ir augstāks demokrātijas un sociālās labklājības līmenis, viņus pieņem, runā tāpat kā ar visiem citiem, ka viņus īpaši neizdala. Viņiem tas ir fantastisks tilts, kas palīdz noticēt saviem spēkiem!” stāsta speciālās skolas direktore.
Auglīga sadarbība un pieņemoša attieksme
Viduskurzemes pamatskolā-attīstības centrā Erasmus+ prakses projekti tiek īstenoti kopš 2016./2017. mācību gada, un līdz šim mobilitātēs kopumā ir piedalījušies 43 audzēkņi. Četri ir bijuši Somijā, 20 – Lietuvā, 13 – Austrijā, trīs Lielbritānijā un trīs Vācijā. Projekta noteikumi paredz, ka trim audzēkņiem līdzi dodas viens pavadošais pedagogs.
“Mēs esam ļoti pateicīgi par sniegto iespēju, kurā mūsu skolēni var doties savā kvalifikācijas praksē un mēnesi pavadīt ārzemēs, gan iepazīstoties ar citu valstu pieredzi, gan strādājot prakses vietā, lai iegūtu profesionālo kvalifikāciju. Esmu centusies iedrošināt citu skolu direktorus, lai viņi arī uzdrošinās un izmanto Erasmus+ sniegtās iespējas,” stāsta Oļena.
Ļoti veiksmīga un cieša sadarbība izveidojusies ar Lietuvu, kuras uzņemošās organizācijas atbildīgā koordinatore vairākkārt viesojusies Viduskurzemes pamatskolā-attīstības centrā. “Viņa ir piedalījusies audzēkņu atlasē un īpaši salāgojusi darba devēju prasības ar to, ko prasa no skolēniem. Lietuvā skolēni strādā “Radisson SAS” viesnīcā, kur viņiem ir uzticēts klāt gan banketa galdus, gan apkalpot viesus. Tas ir kopīgas sadarbības un saprātīgas atlases rezultātā tapis ļoti labs veiksmes stāsts,” atklāj speciālās skolas direktore.
“Arī koordinatore Austrijā bija tik ļoti ieinteresēta, ka sestdienās un svētdienās organizēja ekskursijas, lai skolēni iepazītu Austriju un tās tradīcijas. Audzēkņiem bija iespēja arī padzīvot ģimenēs un paskatīties, kādas ir savstarpējās attiecības, jo ne vienmēr visi bērni nāk no ļoti labvēlīgām ģimenēm. Viņiem bija lieliska iespēja saņemt šo pieņemošo attieksmi.”
Liela atbildība un daudz ieguvumu
Lielākoties daudziem skolēniem Erasmus+ prakse ir iespēja pirmo reizi būt ārzemēs un saskarties ar citu kultūru, valodu un dzīves paradumiem, taču, kā atklāj skolas direktore, problēmu sazināties un iekļauties attiecīgajā vidē skolēniem nav, turklāt mūsdienās talkā nāk arī viedierīces un mākslīgais intelekts.
“Es nemāku izskaidrot, kas notiek, bet ārvalstīs bērni izmainās. Protams, uznāk kādas dusmas, bet tāpēc ir līdzi pieaugušais, kurš brīdī, kad ir nepieciešams, skolēnam arī palīdz. Tā arī ir galvenā atšķirība – šiem bērniem palīdzību vajag tūdaļ un uzreiz, nevis tad, kad pienāks rinda pie speciālista,” atklāj Oļena.
“Tas, ko parasti pārmet internātskolām, – ka neiemāca sociālās prasmes un spēju integrēties sabiedrībā. Te es gribu teikt lielu paldies Erasmus+ programmai, jo tas, kas ir noticis šo sešu gadu laikā, tā ir lieliska iespēja. Tā ir iespēja gan komunicēt svešvalodā, gan strādāt starptautiskā vidē, kā arī iegūt un papildināt zināšanas un prasmes, cieņa un ieinteresētība par citu valstu kultūru un tradīcijām. Es ļoti ceru, ka mūsu pieredze dos arī citiem atsperšanās punktu un iedvesmu īstenot Erasmus+projektus.”
Tiesa, direktore atzīst, ka sākotnēji gan bijušas nelielas bažas, jo sūtīt skolēnu uz ārzemēm nozīmē, ka viņš pārstāv visu valsti: “Tā ir ļoti liela atbildība, kas bija jāuzņemas, bet tagad mēs vairs nemaz nebaidāmies, jo mums ir ļoti, ļoti labi sadarbības partneri.”
Turklāt sadarbība notiek ne tikai vienā virzienā, arī uz Latviju brauc smelties iedvesmu un pieredzi skolēni no ārvalstu izglītības iestādēm. “Ja kādreiz mēs braucām uz ārzemēm, apbrīnojām un mācījāmies, tad tagad var mācīties arī no mums. Mēs vairs neesam tikai tie, kas brauc pasaulē, lai ņemtu un brīnītos par to, cik labi ir citur. Pateicoties Erasmus+ projektam, esam attīstījušies , paši pārņēmuši un pielāgojuši dažādas pieredzes, ko tagad varam parādīt arī citiem. Un par to ir liels prieks un lepnums!” sarunas izskaņā ar gandarījumu pauž Oļena.
