Izdzirdot vārdu Erasmus+, visbiežāk pirmā asociācija rodas ar augstskolu un apmaiņas studijām, taču ne mazāk produktīvi Erasmus+ iespējas tiek apgūtas arī pamata un vidējās izglītības iestādēs, turklāt ar konkrētu mērķi un pievienoto vērtību. Savu bagāto pieredzi un motivāciju iesaistīties un koordinēt starptautiskus projektus sarunā atklāj Rīgas Rīnūžu vidusskolas direktors Deniss Kļukins.
Denisam Kļukinam ir aptuveni 20 gadu pieredze, koordinējot Erasmus+ projektus un iesaistoties tajos kā dalībniekam: “Agrāk es strādāju augstskolā, kur piedalījos Eiropas projektos kā, piemēram, “Tempus” u.c. Izmantoju gan mobilitātes iespējas apmācībām, gan devos pieredzes apmaiņā kā eksperts no Eiropas Savienības. Tāpēc pirms septiņiem gadiem, kad es uzsāku darbu skolā kā direktors, biju pilnīgi pārliecināts, ka turpināšu šīs starptautiskās aktivitātes arī šeit. Turklāt kopā ar mani no augstskolas atnāca arī mana kolēģe, kura tagad strādā par mūsu skolas Erasmus+ koordinatori.”
Rīgas Rīnūžu vidusskola ir starptautiska ekoskola, kas savu filozofiju balsta ANO ilgtspējīgas attīstības mērķos un vides izglītībā, un tieši tāpēc arī starptautiskā sadarbība Erasmus+ projektos tiek izmantota vides izglītības attīstībā. Projektu ir daudz – katru gadu viens līdz divi apmaiņas projekti skolas līmenī, kā arī stratēģiskie projekti sadarbībā ar citām skolām ārvalstīs. Šī gada septembrī Rīgā notiks tikšanās ar vairāku projektu dalībniekiem no Portugāles, Slovākijas, Itālijas un Igaunijas skolām.
Kas ir ekoskola? “Ekoskola nozīmē, ka mēs esam daļa no starptautiskās ekoskolu kustības, ko Latvijā koordinē Vides izglītības fonds. Šeit nav runa tikai par ekoloģiju vien, bet gan par ilgtspējīgu attīstību. Mūsu bērni analizē vidi sev apkārt, izveido un pēc tam ievēro vides kodeksu, gan skolā, gan ārpus tās. Tas nozīmē atkritumu šķirošanu, makulatūras vākšanu, resursu ekonomiju u.c. ikdienas aktivitātes. Viens no ekoskolas virzieniem ir arī ekoloģiska ēdināšana. Tas gan nenozīmē, ka uzturā izmantojam tikai dabīgu vai bioloģisku pārtiku, bet vairāk uzmanības pievēršam atbildīgai un apzinīgai produktu patērēšanai. Piemēram, pērkam nevis importa, bet vietējos produktus, kuru patēriņš atstāj mazāku ekoloģisko pēdu,” skaidro Kļukins.
“Mums Erasmus+ ir svarīgs ne tikai kā mobilitātes un starptautiskas sadarbības iespējas vai stratēģisku mērķu sasniegšanas papildrīks, bet arī iespēja sajust eiropeisko garu, jo ar tiem cilvēkiem, ko satiekam Erasmus+ projektos, mēs runājam vienā valodā. Un es nerunāju par angļu valodu. Kad tu runā ar cilvēkiem, kuri ir iesaistīti Erasmus+ aktivitātēs, saproti, ka tā ir pilnīgi cita pasaules uztvere. Tie ir ļoti atklāti cilvēki, kas dzird citu viedokli – pat tad, ja tas nesakrīt ar viņu viedokli. Erasmus+ projekti ir izcils veids, kā iepazīties ar Eiropas vērtībām – gan humānām, gan demokrātiskām, gan arī Eiropas dažādību. No vienas puses tu redzi, ka cilvēki var būt ļoti dažādi, no otras – tev ir iespēja nepiespiesti saprast tolerances jēdzienu un piedalīties viedokļu un pieredzes apmaiņā,” uzsver Kļukins.
Iespēja iepazīties ar Eiropas vērtībām
Kā atklāj Rīgas Rīnūžu vidusskolas direktors – pirmais Erasmus+ projekts bija sadarbībā ar kādu Bulgārijas skolu, kas bija ieinteresēta pievienoties ekoskolu kustībai. “Mēs, skolotāji, kopā ar ekoskolas izglītības komandu, aizlidojām uz Bulgāriju un novadījām apmācības skolotājiem un skolēniem – par to, kā kļūt par ekoskolu, kas ir vides izglītība, aizsardzība utt.” Un arī nesen īstenotais lielais stratēģiskais projekts ar piecām dalībvalstīm, kuru koordinēja Rīnūžu vidusskola, arī bija saistīts ar ekoloģiju – kopā ar bērniem tika pētīta alternatīvā enerģiju dažādās valstīs.
“Bērnu iesaiste notiek dažādi un tas ir atkarīgs no katra projekta specifikas. Ir gan mazas mobilitātes, gan lieli stratēģiski projekti. Skolēnus, kurus mēs aicinām piedalīties projektos, mēs atlasām pēc noteiktiem kritērijiem. . Dalība projektos gan nenozīmē tikai aizsūtīt bērnus pieredzes apmaiņā uz ārzemēm, bet arī to, ka viņi gatavojas – pēta un vāc materiālus. Aizbrauc, notiek aktivitātes, gūst jaunas zināšanas un pieredzi, dodas ekskursijās. Pēc tam, atgriežoties Latvijā, viņi gan skolas līmenī stāsta par savu pieredzi, gan attālināti gatavo kopā ar citām valstīm atskaites un apmainās viedokļiem,” skolēnu iesaisti Erasmus+ dažādajās aktivitātēs ieskicē Kļukins.
Vaicāts, ko skolēniem nozīmē dalība šādos projektos, skolas direktors atsaka, ka guvums, pirmkārt, ir līdzīgs kā augstskolu studentiem. Proti, tā ir iespēja iepazīties ar Eiropas vērtībām un atklāt pasauli, turklāt lielai daļai arī burtiski, jo daudziem skolēniem tā ir pirmā pieredze doties bez vecākiem uz ārvalstīm.
“Erasmus+ projekti, jo īpaši vecāko klašu skolēniem, sniedz iespēju gūt ieskatu, ko nozīmē pieredzes apmaiņa ārzemēs, lai nebaidītos to vēlāk izmantot arī augstskolā. Protams, šādi projekti dod ļoti lielu stimulu apgūt svešvalodas un tā vai citādi stimulē arī karjeras izvēli. Viennozīmīgi, bērni pēc šiem braucieniem attīstās kā personības, kā arī gūst praktiskas iemaņas – piemēram, nesenajā braucienā uz Itāliju mums bija puiši, kuri pirmo reizi mūžā gatavoja brokastis ne tikai sev, bet arī vairākiem līdzbraucējiem. Erasmus+ projektos skolēni ir ļoti autonomi. Protams, līdzi ir skolotāja, taču pamatā tev ir pašam jātiek ar sevi galā. Tas ir solis pieaugušo dzīves virzienā. Izcila pieredze, kas paplašina redzesloku – jo īpaši dzīvojot mazā valstī,” starptautiskas sadarbības nozīmīgumu uzsver Kļukins.
Savukārt viņam pašam kā skolas direktoram ir ļoti svarīgi iepazīties ar procesiem citās skolās, jo tā ir iespēja salīdzināt un saprast, kur esi spēcīgāks, kur vēl kaut ko var uzlabot un attīstīt, kā arī gūt jaunas idejas.
“Es personīgi esmu pieredzes apmaiņas fans. Es negribu studēt tikai teoriju, gribu redzēt, kā kaut kas darbojas dzīvē. Un tam nav obligāti jābūt ārzemēs – arī Latvijā tiekos ar dažādiem cilvēkiem, lai apmainītos ar pieredzi. Manuprāt, vislabākā pieredze ir taustāma pieredze, nevis teorētiska. Sabiedrībā pastāv viedoklis, ka Latvijas izglītības sistēma nav īpaši laba, taču tā nav patiesība. Protams, ir par ko runāt un ko attīstīt, bet aina nav tik drūma. Esmu apmeklējis daudzas Eiropas skolas, man ir bijusi iespēja iepazīties gan ar dažādām skolu pārvaldības sistēmām, gan skolēniem. Viennozīmīgi varu pateikt – Latvijas skolas ir ļoti labas,” stāsta Kļukins.
Ceļš uz apzinātu un racionālu rīcību
Atslēgas vārdi, kas raksturo piedalīšanos Erasmus+ projektos un aktivitātēs? “Plašāks redzesloks – tas ir viennozīmīgi. Kritiskā domāšana un tolerance, jo ir jākomunicē ar cilvēkiem, kuru kultūra, viedoklis un arī dzīvesstils ir krasi atšķirīgs no tava. To, ko tu redzi kā Erasmus+ dalībnieks, nekad neredzēsi kā tūrists. Tā ir iespēja piekļūt ļoti tuvu vietējam dzīvesveidam. Un katrs Erasmus+ brauciens ļoti iedvesmo turpmākam darbam,” pauž Rīgas Rīnūžu vidusskolas direktors.
Vaicāts, vai un kā Erasmus+ palīdz iedzīvināt skolēnos un sabiedrībā zaļo domāšanu un darīšanu, Kļukins atbild, ka Erasmus+ ļauj saprast, ka dabai draudzīgs dzīvesveids nav tikai materiālas lietas kā elektroautomobiļi, saules paneļi vai vēja ģeneratori, bet gan cita dzīves pieeja, kas patiesībā neprasa milzu ieguldījumus, bet gan domāšanas maiņu: “Man kā ekoskolas direktoram ir ļoti grūti objektīvi spriest, jo man tas viss šķiet pašsaprotami. Racionālāka un lietderīgāka resursu izmantošana, manuprāt, ir ļoti svarīga, un Erasmus+ projekti ir veids, kā veicināt apzinātu rīcību un mainīt dzīvesveidu, padarot to racionālāku.”
Tieši tāpēc viņš arī aicina citus izmantot Erasmus+ piedāvātās iespējas, taču darīt to apzināti: “Vienkārši piedalīties, lai kaut kur aizbrauktu, nebūs īstais iemesls. Es noteikti ieteiktu iesaistīties, bet apzināti – vispirms saprast, ko tu vari tādā veidā iegūt skolai ilgtermiņā un pēc tam īstenot sevis izvēlēto konkrēto virzienu, lai tam būtu pievienotā vērtība.”
