Pirms 35 gadiem tika izveidota Erasmus+ programma, ko uzsāka kā iniciatīvu augstākās izglītības studentu apmaiņai. Tā pārliecinoši attīstījās, ambīcijas auga un attaisnoja cerības. Šobrīd droši var teikt, ka "Erasmus+" ir viens no lielākajiem Eiropas veiksmes stāstiem – iesaistītās valstis to vienmēr atbalstījušas, gan palielinot finansējumu, gan paplašinot potenciālo dalībnieku mērķgrupas.
Valsts izglītības attīstības aģentūra (VIAA) regulāri informē, ka Erasmus+ turpina savu darbu ar jauniem papildinājumiem, un piedāvāto iespēju klāsts katru gadu pieaug.
Šo 35 gadu laikā ir šķērsotas arī Eiropas robežas. Lai gan programmas pamatdarbība joprojām ir Eiropas valstīs, tā atvērta sadarbībai ar visu pasauli. Kopš programmas pirmsākumiem Latvijā 1998. gadā apgūti vairāk nekā 215 miljoni eiro. Ja pašā sākumā iesaistījās pāris desmiti studentu, šobrīd tie ir vairāk nekā 70 tūkstoši cilvēku – gan tie, kas pie mums atbrauc, gan Latvijas iedzīvotāji, kas dodas uz ārvalstīm. Pati ar Erasmus+ strādāju kopš 2011. gada un ikdienā dzirdu tik daudz iedvesmojošu stāstu, ka šķiet – pati esmu piedalījusies visa veida programmas aktivitātēs visā pasaulē!
Iespējas ne tikai studentiem
Iemesls, kāpēc aktīvi turpinām stāstīt par Erasmus+, ir sabiedrības izpratnes veicināšana par iespējām, ko sniedz programma. Lielākoties šo programmu saista ar augstāko izglītību, jo daudzi zina tikai par Erasmus studentu mobilitātēm jeb apmaiņas braucieniem. "Erasmus" vārds ir spēcīgs zīmols, kas tiešām nāk no augstākās izglītības mobilitātes pirmsākumiem, un to atpazīst daudzviet pasaulē. Taču "Erasmus" sevī ietver arī ļoti spēcīgu mūžizglītības komponenti, kas ir viens no galvenajiem Eiropas izglītības telpas stūrakmeņiem. Vienlaikus tā paredz dažādas sadarbības partnerības, kas iekļauj partneru tīklu veidošanu organizācijām ar mazāku pieredzi projektu īstenošanā, mācību vizītes, kontaktseminārus un citas aktivitātes. Tādēļ 2014. gadā tika pieņemts stratēģisks lēmums tieši vārdu "Erasmus" lietot kā visaptverošu jēdzienu. To papildināja ar plusa zīmīti, lai uzsvērtu, ka programma ir plašāka un nu attiecas uz visiem, ne tikai studentiem.
Erasmus+ programmai jaunajam 2021. līdz 2027. gada periodam piesaistīts vēl lielāks finansējums un paplašinātas mērķgrupas. Ik pēc septiņiem gadiem ir jauns programmas periods, 2021. gadā sākās jauna septiņgade, kas ir zīmīga ar to, ka jāsasniedz līdz šim plašāko mērķgrupu loku. Erasmus+ tagad var iesaistīties pilnīgi visu izglītības un mācību jomas līmeņu pārstāvji. Gan pieaugušie, kas turpina izglītoties, gan augstskolu studenti un mācībspēki, gan skolēni un pedagogi, gan profesionālās izglītības audzēkņi. Iesaistīties var jebkura vecuma cilvēki! Piemēram, Latvijā viens no vecākajiem projektos iesaistītajiem cilvēkiem bija teju 90 gadus vecs, un pat mazi bērni var baudīt programmas ieguvumus, ja viņu pedagogs piedalījies kādā projektā un iegūtās zināšanas pielieto savā darbā.
Skolēnu mobilitātes ir lielākais jaunums. Līdz šim skolu sadarbības projektos iekļāva pieredzes apmaiņas braucienus, bet tagad skolēni ilgāku mācību periodu var pavadīt citā valstī – gluži kā studenti! Tā ir brīnišķīga iespēja, ko varam īstenot ar skolu atbalstu – pieaugušajiem jāsaprot, cik liela pievienotā vērtība ir skolēnu individuālajai un grupu mobilitātei. Turklāt, izmantojot šo iespēju, arī skola attīsta savas starptautiskās sadarbības potenciālu.
Pieaugušo izglītības sektorā šajā periodā mobilitātē var doties ne tikai pedagogi, bet arī izglītojamie. Pedagogi joprojām var braukt vērot, kā citās skolās strādā kolēģi, savukārt arī jaunajā periodā viņi var pieteikties profesionālās pilnveides kursiem. Tāpat programma piedāvā opciju pedagogiem mācīt kādā ārvalstu skolā.
Uzrakstīt projektu ir vieglāk nekā šķiet
Lai veiksmīgi uzrakstītu projektu, nepieciešama ideja, komanda, apņēmība un laiks. Jāatceras, ka kvalitatīva projekta priekšnosacījums ir laba komanda, jo viens cilvēks ar to netiks galā. Visiem iesaistītajiem jābūt uz viena viļņa par projekta nepieciešamību, savukārt sadarbības projektos galvenais nosacījums ir tāds, ka projekta mērķim jābūt vienlīdz aktuālam visiem iesaistītajiem partneriem. Mobilitāte nedrīkst būt pašmērķis, jo vienkārši gribas aizbraukt uz ārzemēm. Sāciet ar risināmo problēmu, izvirziet mērķus un tad saturiski sapratīsiet, kuras valsts pieredze un kuriem jūsu izglītības iestādes pārstāvjiem tā derētu vislabāk.
Gandrīz visi, kas vienreiz pamēģinājuši uzrakstīt projektu, pēc tam saka – ja vien es būtu zinājis, ka tas ir tik vienkārši! Eiropas Komisija ir būtiski atvieglojusi visus procesus, kas saistīti ar projektu finanšu vadību, VIAA regulāri organizē projektu rakstīšanas apmācības, esam atvērti arī individuālajām konsultācijām. Covid-19 mums iemācījis pielāgoties un ieviest arī attālinātas konsultāciju iespējas. Katrs projekts pēc novērtēšanas saņem ekspertu komentāru – kas būtu jāuzlabo, kas pietrūka, kas bija lieks, tāpēc aicinām neapstiprinātos projektu pieteikumus uzlabot un mēģināt iesniegt vēlreiz.
Eiropai ir nācies saskarties ar vairākiem izaicinājumiem – Brexit, Covid-19, tagad arī ar Krievijas iebrukumu Ukrainā. Ļoti spēcīgi programmu ietekmēja Covid-19, jo ārkārtīgi svarīga Erasmus+ sastāvdaļa ir mobilitāte jeb fiziska pārvietošanās starp dažādām valstīm. Tomēr projektu īstenotāji spēja atrast radošus risinājumus, izmantoja virtuālās iespējas, pārcēla savus braucienus un nepadevās – liels paldies visiem par to. Savukārt šogad Eiropas Komisija ātri pielāgoja programmas noteikumus, lai finansējumu varētu izmantot arī atbalsta sniegšanai Ukrainai un izglītības iestādes caur Erasmus+ var palīdzēt kara bēgļiem. Par spīti pasaulē notiekošajam pēdējo gadu laikā, Eiropas Komisija neapturēja programmu ne mirkli un finansējumu nesamazināja. Tieši otrādi, programmas budžeta apjoms, salīdzinot ar iepriekšējo septiņu gadu periodu, ir gandrīz dubultojies, tādēļ aicinu cilvēkus kļūt ambiciozākiem savās izglītības un profesionālās pilnveides vēlmēs un izmantot šo fantastisko iespēju – iegūt jaunas zināšanas un pieredzi ārvalstīs un atvest tās atpakaļ uz Latviju.