Pārlekt uz galveno saturu
Projekta komanda no Latvijas, Lietuvas un Slovēnijas

Projekts, kas turpina dzīvot

08.12.2023.
Izglītība un mācības

2022. gada oktobrī noslēdzās Erasmus+ projekts “Vieglās valodas veicināšana sociālai iekļaušanai” (Promoting Easy-to-Read Language for Social Inclusion – PERLSI), lai attīstītu sociālās iekļaušanas lingvistisko šķautni un veicinātu vieglās valodas attīstību trīs projekta dalībvalstīs: Latvijā, Lietuvā un Slovēnijā. Projektu īstenoja Latvijas Universitātes Humanitāro zinātņu fakultātes Lietišķās valodniecības centrs, Vieglās valodas aģentūra (Latvija), Viļņas Universitātes Lietišķās valodniecības institūts (Lietuva), Informācijas vākšanas un izplatīšanas centrs (Lietuva), kā arī RISA institūts – Vispārējās, funkcionālās un kultūras pratības centrs (Slovēnija).

 

Projektam bija divas galvenās mērķgrupas – vieglās valodas tekstu veidotāji jeb tie speciālisti, kuri ir atbildīgi par piemērota satura izveidi cilvēkiem ar īslaicīgām vai pastāvīgām lasīšanas grūtībām, un vieglās valodas lietotāji jeb cilvēki ar kognitīviem vai psihosociāliem traucējumiem, cilvēki ar migrācijas fonu un gados vecāki ļaudis.

 

PERLSI projekts bija ļoti ražīgs, un, neraugoties uz dažādo vieglās valodas attīstības līmeni projekta dalībvalstīs, komandas sasniedza vairākus vērtīgus rezultātus:

  • aptauja – projekta gaitā dalībvalstis anketēja iedzīvotājus, lai noskaidrotu sabiedrības informētību par vieglo valodu un attieksmi pret to. Interesanti, ka visās trīs dalībvalstīs 70–80% respondentu saskārušies ar situācijām, kad uzrakstītais teksts nav bijis saprotams neatkarīgi no lasītāja izglītības vai vecuma – tas liecina par vispārēju nepieciešamību analizēt tekstu kvalitāti;
  • rokasgrāmata – šis ir viens no būtiskākajiem rezultātiem. Sākot projektu, Slovēnijā jau bija izstrādāta vieglās slovēņu valodas rokasgrāmata, tāpēc Zavod RISA komanda papildināja iesākto. Turpretī Latvijā un Lietuvā līdz šim valodai specifiskas rokasgrāmatas nebija – abās valstīs lietoja Inclusion Europe un IFLA rekomendācijas, kas nav valodai specifiskas;
  • līmeņu apraksti – pasaules pieredze rāda, ka vieglās valodas lietotāju loks ir ļoti daudzveidīgs, un tāpēc vieglā valoda nereti tiek diferencēta vairākos līmeņos. Projektā izstrādātie līmeņu apraksti ir sava veida rokasgrāmatas kopsavilkums, kas palīdz vienkāršāk pārlūkot vieglās valodas nosacījumus;
  • adaptētie materiāli – lai projekta partneri ne tikai sadarbotos izpētes līmenī, bet arī dalītos praktiskajā pieredzē, visās projekta valstīs noritēja darbs pie materiālu veidošanas vieglajā valodā. Tādējādi projekta dalībniekiem bija iespēja praksē izmēģināt teorētiskās zināšanas un iepazīt jaunas vieglās valodas šķautnes. Svarīgi, ka materiālu adaptēšanā tika iesaistīti arī vieglās valodas lietotāji – tādējādi šis projekts bija ne tikai teorētiski “par iekļaušanu”, bet iekļaujošs pēc būtības. Sadarbības pieredze ar vieglās valodas lietotājiem uzskatāma par vienu no vērtīgākajām projekta šķautnēm;
  • atvērtie izglītības resursi – šajā sadaļā ietilpst biežāk lietoto vārdu saraksts, mini vārdnīca, attēlu datubāze, kā arī vingrinājumu burtnīcas – viss, kas var noderēt vieglās valodas tekstu veidotājiem;
  • tālmācības kurss – lai arī projekta dalībvalstīs arī pirms projekta tika īstenotas īsas apmācības vieglās valodas jomā, šāds visaptverošs, akadēmiskā vidē balstīts tālmācības kurss noritēja pirmo reizi.

Visi projekta rezultāti brīvi pieejami projekta vietnē. Papildus projektā pieteikumā iekļautajiem rezultātiem starpvalstu sadarbība un pieredzes apmaiņa pamudināja Latvijas Universitātes Humanitāro zinātņu fakultātes Lietišķās valodniecības centru pārņemt no Slovēnijas partneriem vēl vienu iniciatīvu, un tā kopā ar otru Latvijas partnerorganizāciju, Vieglās valodas aģentūru, tika rīkots konkurss vieglās valodas tulkotājiem un rakstniekiem.

 

Projekta beigās visas iesaistītās organizācijas atzina, ka PERLSI projekts licis būtisku pamatu vieglās valodas attīstībai, sniedzis jaunu pieredzi nacionālā līmenī un nodrošinājis iespēju apmainīties ar pieredzi starptautiskā līmenī, ierosinājis jaunas iniciatīvas un nostiprinājis pārliecību, ka starpinstitucionālā sadarbībā iespējams panākt straujāku un mērķtiecīgāku vieglās valodas attīstību.

 

Šobrīd, gadu pēc PERLSI noslēguma, ar lepnumu varam teikt, ka projektam ir bijusi nozīmīga ietekme vairākās jomās. Pirmkārt, projektā iesāktais konkurss “Viegli lasīt” 2023. gadā noritēja atkārtoti. Otrkārt, vieglās valodas materiālu adaptēšanā piesaistītie partneri turpina projektā iesākto – piemēram, Latvijas valsts mežu tīmekļa vietnē mammadaba.lv ik mēnesi tiek publicētas dabas ziņas vieglajā valodā. Treškārt, vieglās valodas rokasgrāmata kalpo par pamatu zinātniskās pētniecības attīstībai vieglās valodas jomā – LU HZF LVC pārstāves Dr. philol. Dite Liepa un Mg. art., Mg. translat. Velga Polinska turpina pētīt vieglās valodas šķautnes dažādos kontekstos, iepazīstinot ar šo fenomenu arī valodniekus.

 

Visbeidzot, PERLSI projektā ieliktie pamati mudinājuši meklēt veidus, kā paplašināt sabiedrības interesi un izpratni par vieglo valodu. Projekta dalībnieku aktīvā darbība ir ļāvusi ieraudzīt vieglās valodas sniegtās priekšrocības un aizrāvusi arī citus augstākās izglītības jomā. Tālab šobrīd izvēles kursu “Vieglā valoda” var apgūt gan Latvijas Universitātē, gan Rīgas Stradiņa universitātē.

 

PERLSI komanda cer, ka projektā paveiktais spēs iedvesmot arī citus projektu īstenotājus raudzīties plašāk un nenogurstoši meklēt veidus, kā veidot spēcīgu, izglītotu un atvērtu sabiedrību!

 

Erasmus+ projektu Nr. 2020-1-LV01-KA204-077527 “Vieglās valodas veicināšana sociālai iekļaušanai” (Promoting Easy-to-Read Language for Social Inclusion – PERLSI) līdzfinansē Eiropas Savienība.

 

Foto: Latvijas Universitāte