Ronalds Saksons, VET LV Team eksperts
Pēdējās desmitgadēs Baltijas valstis ir strauji digitalizējušas savu izglītības sistēmu, bet, kā analizēts R.Saksona 2024. gadā veiktajā pētījumā Tamperes Lietišķo zinātņu universitātē "Guidelines for digital education platform development in the Baltic states", bieži vien, tikai detalizēti pētot un testējot dažādas digitālās platformas, var nonākt līdz pamatotiem secinājumiem par esošo situāciju. Šis pētījums, kas sniedz visaptverošu ieskatu Latvijas, Lietuvas un Igaunijas digitālajās platformās, ir nozīmīgs arī profesionālās izglītības sektoram (VET), kur informācijas pieejamība un precizitāte ir vitāli svarīga gan darba devējiem, gan topošajiem profesionāļiem.
VET sektors ir atkarīgs no datubāzēm
Profesionālajā izglītībā vieni no svarīgākajiem atskaites punktiem ir kvalifikācijas un kompetences. Tās nav gluži atrodamas, piemēram, mācību grāmatās, bet gan nacionālajās kvalifikāciju datubāzēs un izglītības informācijas sistēmās. R.Saksona pētījumā analizētās platformas, piemēram, Latvijas Kvalifikāciju datubāze (LQD) un Nacionālā izglītības iespēju datubāze (NIID), kā arī to līdzīgas platformas Lietuvā (AIKOS) un Igaunijā (KUTSEREGISTER).
Šīs platformas kalpo ne tikai izglītojamajiem, kas meklē profesionālās izglītības programmas, bet arī:
- Darba devējiem: lai pārbaudītu, kādām nacionālajām prasībām atbilst darbinieka iegūtā kvalifikācija.
- VET iestādēm: lai precīzi izstrādātu programmas atbilstoši valsts standartiem, normatīvajiem aktiem.
- Pieaugušajiem: lai atrastu iespējas pārkvalificēties vai atzīt iepriekš iegūtās prasmes.
Ja šī infrastruktūra nav precīzi sakārtota, tas noteikti negatīvi ietekmē arī informācijas apriti par profesionālās izglītības iespējām kopumā.
Lielākie izacinājumi sasaistē ar VET sektoru
Pētījums identificē vairākus trūkumus, kas tieši ietekmē VET jomu:
- Datu novecošanās un statiskums. Viens no kritiskākajiem atklājumiem ir datu aktualitātes trūkums. Profesionālās kvalifikācijas un darba tirgus prasības mainās dinamiskāk nekā vispārējā izglītība, turklāt platformu tendence piedāvāt informāciju kā statiskus, piemēram, PDF dokumentus padara tās neērtas un laikietilpīgas lietošanā.
- Detalizētas informācijas deficīts. Pētījums norāda, ka platformās bieži trūkst detalizētas informācijas par kvalifikācijas iegūšanas procesu. Piemēram, reti tiek piedāvāti kvalifikācijas eksāmenu paraugi vai skaidri definētas visas nepieciešamās kompetences. Iepriekš minētie piemēri var apgrūtināt darbu mācību iestādēm un potenciālajiem topošajiem izglītojamajiem pilnībā izprast nepieciešamās prasības.
- Slikta lietojamība. Ja platforma ir sarežģīta, lēna un tai ir neintuitīva navigācija, pieaugušais, kurš mēģina atrast pārkvalifikācijas iespējas, vai uzņēmējs, kurš vēlas pārbaudīt darbinieka kvalifikācijas līmeni, bieži vien pārstāj šo informāciju meklēt. Slikts lietotāja interfeiss (UI) un lietotāja pieredze (UX) liedz digitālajai platformai pildīt tās pamatfunkciju – efektīvi savienot zināšanas, prasmes un darba tirgu.
Kā pētījumā izstrādātās vadlīnijas varētu noderēt VET sektoram
Pētījuma ietvaros izstrādātās vadlīnijas nav tikai teorētisks ieteikumu kopums - tie ir praktiski risinājumi arī VET jomai.
- Datu integritāte un sinhronizācija. Vadlīnijas uzsver, ka datiem ir jābūt autentiskiem, regulāri atjauninātiem un, ideālā gadījumā, sinhronizētiem ar citiem valsts uzturētiem reģistriem. Profesionālās izglītības kontekstā tas nozīmē automātisku atjaunināšanu, tiklīdz mainās standarti, kvalifikācijas prasības u.c. saistošā informācija.
- Lietotājs ir centrā. Platformām jābūt veidotām domājot par tās gala lietotāju – izglītojamo, kas meklē potenciālās karjeras iespējas. Tās nedrīkst būt tikai dokumentu glabātavas un ir jāievieš vienkāršs meklētājs, kas ļauj atrast informāciju pēc atslēgvārdiem (piemēram, "metinātājs"), nevis tikai pēc formāliem kodiem vai nosaukumiem.
- MI un papildus rīki. Tiek ieteikts integrēt mākslīgo intelektu (MI). VET jomā MI varētu palīdzēt lietotājiem savietot iegūtās prasmes ar darba sludinājumos pieprasītajām kompetencēm, kā arī ātri atrast atbilstošāko mācību programmu.
Secinājumi
Pētījums skaidri parāda, ka Baltijas valstīs ir izstrādāti pamati digitalizācijai, taču tagad ir nepieciešams virzīties uz funkcionālu, lietotājam draudzīgu pieeju informācijas atspoguļošanā. Profesionālās izglītības efektivitāte ir tieši atkarīga no tā, cik ātri un precīzi platformas spēj atspoguļot darba tirgus reālās vajadzības.
Piemērojot šīs vadlīnijas, attiecīgo valstu atbildīgās iestādes par izglītības digitālajām platformām var nodrošināt, ka to uzturētās platformas kļūst par reālu atbalsta rīku lietotājam, nevis par vēl vienu informācijas glabātuvi, kur nebūt nav vienkārši gala lietotājam orientēties.
- Pētījums pieejams šeit.
- Tiešsaistes pasākums par digitālo platformu attīstības vadlīnijām Baltijā.