Pārlekt uz galveno saturu
Image
Vivita Ponciusa Erasmus plus pieredzes stāsts

Jauniešu iekļaušana sākas no vecākiem un skolotāja

14.09.2022.
Izglītība un mācības

Viena no Eiropas Komisijas prioritātēm ir vienlīdzības un iekļaušanas principa uzlabošana, lai ikviens, arī jaunieši ar mazāk iespējām, varētu saņemt kvalitatīvu un iekļaujošu vispārējo un profesionālo izglītību, un varētu saglabāt un iegūt prasmes, kas ļautu pilnvērtīgi piedalīties sabiedriskajā dzīvē, veiksmīgi iekļauties darba tirgū un pilnveidot savu personību. Tie ir jaunieši, kas saskaras gan ar kultūras atšķirībām, sociālajiem, ekonomiskajiem un ģeogrāfiskajiem šķēršļiem, kā arī ar dažādām veselības problēmām un invaliditāti. Viena no iespējām, kā sekmēt šādu jauniešu iesaisti sabiedriskajā dzīvē, izglītības, sociālajos un demokrātiskajos procesos, ir palīdzēt viņiem līdzdarboties dažādās aktivitātēs, tostarp starptautiskajos projektos.

Dalība starptautiskā projektā ir neaizmirstama un bagātinoša pieredze – brauciens uz ārvalstīm, sarunas ar jauniem cilvēkiem, draugu un domubiedru iegūšana, citu kultūru iepazīšana. Jauniešu vidū ir tādi, kuri paši meklē šādas iespējas un tās izmanto. Tomēr liela daļa skolēnu nav tik motivēti. Tādēļ liela loma bērnu un jauniešu dzīvē ir pieaugušajiem – gan vecākiem, gan mācību iestādes darbiniekiem. Tieši viņi var nodot informāciju par Erasmus+ un mudināt iesaistīties starptautiskos projektos.

 

Pirmais brauciens ārpus Latvijas

Par Erasmus+ uzzināju 2012. gadā, kad jau strādāju Rīgas Raiņa vidusskolā. Kopā ar sadarbības partneriem uzrakstīju pirmo projektu, to apstiprināja, un mēs saņēmām finansējumu. Toreiz skolas direktoram lūdzu atļauju man pašai izvēlēties tos bērnus, kurus aicināšu braukt mobilitātē. Bieži vien iesaistīties aicina sociāli aktīvākos skolēnus, izcilniekus, tādēļ uzstāju, ka vēlos šo iespēju piedāvāt diviem zēniem, kuri nāca no sociāli nelabvēlīgām ģimenēm. Viņu vidējā atzīme bija četras balles, abiem bija uzvedības problēmas, direktors par manu izvēli bija pārsteigts. Turklāt abi uzrunātie puikas nebija sajūsmā par piedāvāto braucienu uz Turciju, viņi man pajautāja: "Kāpēc tas mums vispār ir vajadzīgs? Mums tepat ir labi." Galu galā abus pārliecināju, sakot, ka Turcijā būs silti un interesanti.

Esot jau lidmašīnā, viņi bija sajūsmināti par redzēto, bet, nolaižoties galamērķī, viņi sajūsminājās par palmām un Melno jūru, ko varēja redzēt pa viesnīcas logu. Šajā projektā piedalījās arī bērni no Rumānijas, kuru vidējās sekmes bija 9,5 balles, un, godīgi sakot, tieši manas skolas puiši bija visatraktīvākie un ieinteresētākie aktivitātēs. Šis projekts viņiem bija kā grūdiens, kas parādīja – pasaule ir daudz plašāka, tajā ir tik daudz iespēju un cilvēku! Viņi atzina, ka tālāk par Latviju nekur nebija bijuši, un priekšstats par citām valstīm bija vien filmās un seriālos redzētais. Dalība Erasmus+ projektos atver durvis uz pasauli, jo manā pieredzē 80% bērnu un jauniešu pirms tam nav bijuši ārpus Baltijas valstīm. Pēdējā braucienā piedalījās pieci bērni, no kuriem četri pirms tam vispār nekur nebija braukuši.

Mana pārliecība ir parādīt bērniem, ka ārpus viņu ikdienas pastāv arī citādāka dzīve. Jaunieši, kas kavē skolu, meklē iespējas nelegāli iegādāties apreibinošas vielas, un uzskata, ka viņi ir ārkārtīgi stilīgi, ka viņu dzīve ir forša. Dzīvē ir iespējams darīt kaut ko citu, satikt jaunus, interesantus cilvēkus, ceļot un dzīvot labāk – gribu, lai bērni to apzinās. Aizbraucot projektā uz ārvalstīm, pārsvarā viņiem ir pozitīvs šoks par redzēto. Arī daudziem skolotājiem tā ir pirmā viesošanās ārvalstīs, pirmais lidojums un milzīga iespaidu gūzma, kā ar bērniem strādā citur.

 

Ieguvēji būs visi, arī skolotāji

Arī jaunieši saskaras ar dažādiem sociālajiem, ekonomiskajiem un ģeogrāfiskajiem šķēršļiem, garīgās veselības problēmām, invaliditāti. Lai iekļautu šos jauniešus sabiedrībā, aicinu skolu pārstāvjus kļūt aktīvākiem. Tieši jūs varat nodrošināt viņiem iespēju redzēt pasaules piedāvātās iespējas, gūt iedvesmu un jaunus draugus. Iesaistiet viņus starptautiskos projektos!

 

Valsts izglītības attīstības aģentūra strādā pie tā, lai motivētu skolas sākt darboties Erasmus+, arī mani piesaistīja, parādot, cik vienkārši ir uzrakstīt projektu. Esmu pārsteigta, ka daudzas mācību iestādes joprojām nav iesaistījušās Erasmus+ – aicinu nebaidīties un izmantot šo fantastisko iespēju. Atgādināšu, ka ne tikai jaunieši var doties mācību, studiju un prakses mobilitātes, bet arī skolotāji un mācību personāls, ieguvēji būs visi.

Ikvienam jaunietim jāsniedz šī brīnišķīgā iespēja izbaudīt Erasmus+. Arī jauniešiem ar invaliditāti, bērniem no sociāli nelabvēlīgām ģimenēm un tiem, kas cietuši no seksuālas vardarbības. Viņiem ir jāredz pasaule, jāiegūst jaunas zināšanas un drosme, ko sniedz starptautiskie projekti.

Lielākoties sociāli nelabvēlīgās ģimenēs par Erasmus+ nezina neko. Pārsvarā vecāki šo vārdu pirmo reizi dzird, kad piezvanām un sakām, ka piedāvājam viņu bērnam šādu iespēju. Daudzi uzreiz apjautājas, vai varam iesaistīt arī viņa brāli vai māsu. Mums jābūt aktīvākiem – jāiesaista bērni, jāmotivē viņi, jādalās ar pieredzes stāstiem. Un tas jādara ne tikai man, bet arī vecākiem, skolotājiem, skolu vadītājiem un administrācijai. Diemžēl jaunieši neskatās televīziju, nelasa ziņas, viņi patērē tikai sociālos tīklus, tāpēc skola un mācību personāls ir nozīmīgs informācijas avots par Erasmus+.

 

 

Ieguvumi bērniem, izaicinājumi projektu īstenotājiem

Ieguvumu no dalības Erasmus+ ir daudz. Pirmkārt, bērniem jāpārvar valodas barjera. Ja stundās var izvairīties no runāšanas angliski, tad aizbraucot uz ārvalstīm nav variantu – ir jārunā! Viņi iepazīst citas valsts kultūru un nereti pēc braucieniem vairāk novērtē Latviju. Viens no projektiem bija Neapolē, kur ielas klāja atkritumu kalni, tas bērniem ļāva saprast, cik skaista un tīra ir viņu dzimtene. Šādi braucieni arī veicina patriotiskās jūtas. Katrs projekts ir veltīts konkrētai tēmai – datorprasmju apguve, kultūras iepazīšana, ekoloģijas jautājumi. Tēmas ir dažādas, tāpēc arī iegūtās prasmes atšķiras.

Būtiska iegūtā pieredze ir starpkultūru komunikācija. Pirms katra brauciena bērniem pastāstu, piemēram, kāpēc dažas meitenes nēsā hidžābus, ka projektā var būt tumšākas ādas krāsas cilvēki. Reiz sadarbības skolas bērniem gaišmatainie latvieši šķita tik eksotiski, ka viņiem pat lūdza autogrāfus! Šādas situācijas bērniem patīk un ceļ viņu pašvērtējumu.

Protams, projektu koordinatoriem, strādājot ar jauniešiem, kam ir veselības vai sociālās problēmas, jāsaskaras ar dažādiem izaicinājumiem. Gadās, ka dienu pirms lidojuma bērns pasaka – es tomēr nekur nebraukšu, es emocionāli nejūtos tam gatavs. Šādos gadījumos mums jāatrod īstie vārdi, kā viņu pārliecināt piedalīties. Jāsaprot, vai vispār ārvalstīs spēsim tikt galā ar šiem bērniem, jo dažkārt jauniešiem ir alkohola problēmas, depresija. Ir bijis pat gadījums, kad saņemam zvanu – jūsu skolēns vaicājis citiem bērniem, kur var iegādāties narkotikas... Šie jaunieši ir jāiesaista aktivitātēs ar dubultu jaudu, jācenšas integrēt sabiedriskajā dzīvē, lai izrautu no nelabvēlīgās vides.

Šāds brauciens viennozīmīgi ir liels piedzīvojums katram – gan jauniešiem, gan skolotājiem. Iegūtā pieredze un zināšanas var motivēt cītīgāk apgūt svešvalodas, kļūt aktīvākiem sociālajā dzīvē, meklēt iespējas, kā vēlreiz apciemot jauniegūtos draugus. Dalībai Erasmus+ redzu tikai ieguvumus!