Šogad no 23. līdz 25. oktobrim Briselē norisinājās Eiropas eTwinning konference. Pasākuma gaisotne bija īpaši svinīga, jo eTwinning kopiena atzīmēja 20 gadu jubileju. Latviju konferencē pārstāvēja eTwinning Nacionālā atbalsta dienesta pedagoģisjas eksperte Liene Millere un 2024. gada eTwinning balvas uzvarētāji.
Eiropas konferences atklāšana
Eiropas Komisijas pārstāvju uzrunas
Eiropas Komisijas pārstāvji uzsvēra skolotāju nozīmīgo ieguldījumu un aicināja turpināt attīstīt skolēnu pilsonisko kompetenci, digitālās prasmes un kritisko domāšanu.
Komisijas izpildviceprezidente Roksana Minzatu (Roxana Mînzatu ) video sveicienā paziņoja, ka nākamgad tiks prezentēts jauns Eiropas izglītības ietvars, kas vērsts uz trīs galvenajiem virzieniem:
- Skolotāju profesijas prestiža celšanu, darba apstākļu uzlabošanu un ieklausīšanos pedagogu vajadzībās;
- Inovāciju atbalstu izglītībā, nodrošinot profesionālās pilnveides iespējas, piekļuvi digitālajiem rīkiem un starptautiskajām mobilitātēm;
- Skolotāju stiprināšanu darbā ar skolēniem, īpaši uzsverot lasītprasmi, matemātikas, zinātnes un pilsoniskās līdzdalības nozīmi.
“Pilsoniskā izglītība ir veselīgas demokrātijas pamats – tā jāsāk jau bērnībā,” uzsvēra R. Minzatu. “Eiropai vajag jaunus cilvēkus, kuri spēj domāt patstāvīgi, nevis tikai akli sekot mākslīgā intelekta dotajām norādēm.”
Normunda Popena uzruna – skolotāju loma un izaicinājumi
Īpašu atsaucību guva Normunda Popena, Eiropas Komisijas Izglītības, jaunatnes, sporta un kultūras ģenerāldirektorāta vietnieka, uzruna. Popens uzsvēra, ka Eiropas nākotne ir atkarīga no cilvēkiem ar prasmēm, kritisko domāšanu un spēju pielāgoties pārmaiņām. Ar humoru viņš piebilda: “Ikviens, kurš spēj vadīt 30 trīspadsmitgadnieku klasi, spēj būt labs vadītājs.” Popens norādīja uz satraucošu tendenci – 30% piecpadsmitgadnieku Eiropā nespēj sasniegt pamata līmeni matemātikā, un 25% – lasītprasmē un zinātnē. Tas apliecina nepieciešamību stiprināt skolotāju atbalstu un mācību kvalitāti.
“Viss sākas skolās un pirmsskolās, un viss atkarīgs no skolotājiem,” sacīja Popens. Viņš arī norādīja, ka tikai 15% skolotāju uzskata savu profesiju par pienācīgi novērtētu, un aicināja pedagogus būt aktīviem, iesaistoties jaunās “Skolotāju un mācību vadītāju darba kārtības izstrādē” (aptauja pieejama ESEP platformā).
Luīzas Slavkovas prezentācija – “Skolas: nozīmīgākā Eiropas infrastruktūra”
Dienas iedvesmojošākais brīdis bija politoloģes Luīzas Slavkovas (Louisa Slavkova) atklāšanas prezentācija “Skolas – nozīmīgākā Eiropas infrastruktūra”. Slavkova runāja par vientulības un sociālās izolācijas problēmām, ko pastiprina digitālā pārslodze: “Mēs dzīvojam laikā, kad bērni TikTok lielās, ka izvairījušies no kopīgas laika pavadīšanas ar citiem.” Viņa uzsvēra, ka fiziskas tikšanās kļūst arvien retākas, taču tām ir milzīga nozīme, jo tās stiprina kopienas un mazina sabiedrības polarizāciju. “Skolas nav tikai mācību iestāde – tās ir vietējo kopienu sirds.” Slavkova akcentēja skolotāju nozīmi cilvēciski būtisku prasmju – ziņkārības, zinātkāres, kritiskās domāšanas un piederības sajūtas – attīstīšanā. “Katru reizi, kad jūs uzdodat jautājumu vai dodat drosmi klusākajam skolēnam runāt, jūs stiprināt Eiropas demokrātijas audeklu.”
eTwinning balvu pasniegšana
Dienas noslēgumā tika pasniegtas eTwinning balvas, godinot izcilākos projektus ilgtspējas, uzņēmības, digitālā radošuma un vēstures atceres jomā. Skolotāji no visas Eiropas dalījās pieredzē, idejās un iedvesmā, apliecinot, ka eTwinning projekti ir tilts, kas vieno cilvēkus un tautas.
Nodarbības no konferences dalībnieku skata punkta
Stāstniecība, emocijas un vēsture – iespaidi no darbnīcām
Nodarbībā “Stāstu stāstīšana un padomi sociālo mediju lietošanai”, kuru vadīja Kristoss Busulass, tika akcentēta stāstu spēks kā efektīvs komunikācijas rīks. Personīgie dzīves stāsti, kas izraisa spēcīgas emocijas, kļūst par spilgtu un noturīgu saziņas veidu. Tie spēj aizkustināt, iedvesmot un palīdzēt cilvēkiem identificēties ar vēstījumu. Kā norādīja lektors, mūsdienās stāstu stāstīšanas māksla sniedzas tālāk par vārdiem – tajā ietilpst arī grafika, attēli, video un citi vizuālie elementi, kas palīdz auditorijai labāk uztvert saturu un saglabāt to atmiņā. Īpaši nozīmīgi bija piemēri, kā eTwinning vēstnieki var izmantot stāstniecību skolēnu personīgajai izaugsmei. Piemēram, īsi skolēnu ieraksti vai pārdomas par piedzīvoto projektā sociālajos tīklos palīdz attīstīt gan refleksijas prasmes, gan digitālo komunikāciju. Praktiskajā daļā dalībnieki izveidoja eTwinning projekta stāstu, kas atklāja, kā ar izglītības projektu palīdzību iespējams “mainīt pasauli” – veicināt izpratni, sadarbību un līdzcietību starp jauniešiem.
Savukārt nodarbība “Darbs ar pagātnes mantojumu vēsturē, pilsoniskajā audzināšanā un izglītībā, izmantojot eTwinning” piedāvāja dziļi emocionālu un praktisku skatījumu par vēstures mācīšanu. Tika analizēts, kā runāt par holokaustu un Eiropas koncentrācijas nometnēm, iekļaujot dažādus skatupunktus – upuru, garāmgājēju, glābēju un vainīgo stāstus. Šī pieeja palīdz skolēniem izprast vēstures sarežģītību un cilvēcisko pieredzi. Man šī nodarbība bija īpaši noderīga, jo, mācot latviešu valodu un literatūru vidusskolā, bieži izmantoju literāros darbus, kuros atklāta varas tēma. Šādi piemēri palīdz skolēniem saskatīt literatūras un vēstures ciešo saistību, kā arī attīstīt empātiju un kritisko domāšanu.
Daiga Straupeniece, eTwinning vēstniece, Liepājas Raiņa vidusskolas skolotāja
Eiropas vēsture un raidieraksti – ko no tā mācīties
Otrajā konferences dienā 25.10. piedalījos divās darbnīcās. Pirmā darbnīcā mums stāstīja par Eiropas vēstures māju (House of European History), kura ir gan fiziski apskatāma kā ēka Briselē, gan arī šai ēkai ir izveidota mājas lapa, kurā ir dažādas virtuālas un izzinošas darbnīcas par Eiropas savienības vēsturi, kuru arī mums dalībniekiem bija iespējams izmēģināt dzīvē. Šīs darbnīcas ir bezmaksas un tā ir viena no iespējām izzināt Eiropas savienības veidošanās vēsturi interaktīvā veidā (arī latviešu valodā). Rīks liekas ļoti noderīgs un ērti izmantojams arī skolā strādājot ar skolēniem. Sīkāka informācija:
https://historia.europa.eu/en.
Otrajā darbnīcā 2024.gada eTwinning Eiropas balvas ieguvēji, projekta Let’s Podcast! Autori, dalījās ar labās prakses piemēriem, projekta tapšanas gaitu, izmantotajiem digitālajiem rīkiem un gala produktiem. Sākumā kolēģes stāstīja par saviem izaicinājumiem projekta tapšanas laikā, projekta plānošanu un gala produktiem. Praktiskajā daļā mums bija iespēja sadalīties komandās un pašiem izmēģināt rīkus, ar kuru palīdzību tika veidoti projekta gala produkti – raidieraksti.
Agnija Apine, eTwinning vēstniece, Baložu vidusskolas skolotāja
