Eiropas Komisija ir pieņēmusi oficiālu priekšlikumu 2022. gadu pasludināt par Eiropas Jaunatnes gadu. Jaunu cilvēku redzējums, iesaiste un līdzdalība ir svarīga, lai Eiropa varētu veidot labāku, zaļāku, digitālāku un iekļaujošāku nākotni. Šis priekšlikums apliecina Eiropas apņemšanos nodrošināt jauniešiem plašākas un labākas nākotnes iespējas.
Tāpat Komisija ir publicējusi arī jaunāko ES ziņojumu par jaunatni, kurā sniegts pārskats par Eiropas jauniešu situāciju izglītības, apmācību, mācīšanās, nodarbinātības un pilsoniskās un politiskās līdzdalības jomā.
Eiropas Jaunatnes gada ietvaros Komisija sadarbībā ar Eiropas Parlamentu, dalībvalstīm, reģionālajām un vietējām pašvaldībām, ieinteresētajām personām un pašiem jauniešiem plāno šādas aktivitātes:
- izrādīt cieņu un sniegt atbalstu paaudzei, kas pandēmijas laikā ir upurējusi visvairāk, un palīdzēt tai atgūt cerību, spēku un paļāvību uz nākotni, parādot jaunas perspektīvas un iespējas, ko sniedz zaļā un digitālā pārkārtošanās;
- mudināt visus jauniešus, jo īpaši tos, kuriem ir mazāk iespēju vai kuri nāk no nelabvēlīgas vides, lauku vai attāliem apvidiem vai pieder pie neaizsargātām grupām, kļūt pilsoniski aktīviem un iesaistīties pozitīvu pārmaiņu īstenošanā;
- paplašināt iespējas, ko jauniem cilvēkiem sniedz ES rīcībpolitikas, lai atbalstītu viņu personisko, sociālo un profesionālo izaugsmi. Eiropas Jaunatnes gads būs cieši saistīts ar iniciatīvas NextGenerationEU sekmīgu īstenošanu un palīdzēs nodrošināt kvalitatīvas darbvietas, izglītības un apmācības iespējas;
- iedvesmoties no jauniešiem, viņu redzējuma un viedokļiem par to, kā stiprināt un stimulēt kopējo ES projektu, pamatojoties uz Konferencē par Eiropas nākotni gūtajām atziņām.
Komisija ir izstrādājusi savu darbības programmu, un visas ieinteresētās personas ir aicinātas iesniegt savas idejas un priekšlikumus, Jaunatnes portālā aizpildot īpašu šim mērķim izveidotu aptauju.
Komisija kopā ar citām ES iestādēm, dalībvalstīm un pilsoniskās sabiedrības organizācijām un jauniešiem visa Eiropas gada garumā rīkos vairākus Eiropas, valstu, reģionālā un vietējā līmeņa pasākumus un izvērtēs jaunas iniciatīvas. Pasākumi aptvers jautājumus, kas vistiešāk skar jaunus cilvēkus, kā arī tādas Jaunatnes mērķos izvirzītās prioritātes kā līdztiesība un iekļaušana, ilgtspēja, garīgā veselība un labbūtība, kā arī nodarbinātības kvalitāte. Komisija aicina dalībvalstis iecelt nacionālos koordinatorus, kas organizēs to dalību Eiropas Jaunatnes gadā.
Komisijas priekšlikumu apspriedīs Parlaments un Padome, ņemot vērā Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejas un Reģionu komitejas atzinumus. Pasākumi varētu sākties jau janvārī.
Jaunatnes gada mērķis ir radīt sinerģiju ar citām uz jaunatni vērstām ES programmām visā politikas spektrā — no lauku attīstības programmām, kas paredzētas gados jauniem lauksaimniekiem, līdz pētniecības un inovācijas programmām, no kohēzijas pasākumiem līdz klimatrīcībai — tai skaitā ar ES programmām ar starptautisku iesaisti vai transnacionālu raksturu.
Arī programmas “Erasmus+” un Eiropas Solidaritātes korpuss, kuru budžets pašreizējā finanšu periodā ir attiecīgi 28 miljardi eiro un 1 miljards eiro, kā arī ES Garantija jauniešiem un Jaunatnes nodarbinātības iniciatīva paver jauniešiem arvien jaunas iespējas. 2022. gadā darbu sāks jauna programma ALMA, kura izveidota, lai atbalstītu nelabvēlīgā situācijā esošu jauniešu pārrobežu profesionālo mobilitāti.
Detalizēta informācija ir pieejama priekšlikumā “EIROPAS PARLAMENTA UN PADOMES LĒMUMS par Eiropas Jaunatnes gadu 2022”.