Šī gada 9. un 10. novembrī mācību braucienā uz Tallinu Igaunijā devās 12 skolotāji, kuru īstenotie projekti iekļuva konkursa “Nacionālā eTwinning balva 2023” finālā.
Pirmajā pasākuma dienā dalībnieki iepazinās viens ar otru, dalījās pieredzē par eTwinning projektu īstenošanu savās izglītības iestādēs, kā arī apmeklēja izgudrojumu centru “PROTO”. Apmeklējuma laikā skolotāji varēja paši izmēģināt plašo centra aktivitāšu klāstu, sākot ar dažādām virtuālās realitātes simulācijām — gaisa balona vadīšana, zemūdens kaujām, autosacīkstēm — un beidzot ar dažādām ar zinātni saistītām aktivitātēm. Centrā pieejamas arī vairākas darbnīcas, kurās bērni var jautrā un praktiskā veidā apgūt dažādus fizikas likumus, taču to izpētei mums mazliet pietrūka laika. Pedagogi atzinīgi novērtēja centra iespējas, diskutējot, kā centra apmeklējumu skolēniem varētu pārvērst par reālu mācību stundu.
Otrā pasākuma diena bija tā, kuru dalībnieki gaidīja un novērtēja visvairāk. Skolotājiem bija sagatavota plaša programma Gustava Ādolfa ģimnāzijā. Apmeklējuma laikā bija iespēja ne tikai apskatīt skolas telpas, bet arī gūt ieskatu mācību stundu organizēšanā, kā arī pašiem piedalīties skolēnu vadītajās nodarbībās.
Skolotāju pirmie iespaidi par eTwinning mācībām
Visi skolotāji atzinīgi novērtēja mājīgo atmosfēru, kura valdīja Gustava Ādolfa ģimnāzijā un pie kuras skola ir mērķtiecīgi strādājusi. Piemēram, skolā neskan zvans, kas noteiktu stundas sākumu un beigas. Arī gandrīz visas telpas skolēniem ir pieejamas ne tikai stundu laikā, bet arī vēl ilgi pēc stundu beigām. Visi skolotāji atzina, ka jūtas gaidīti un laipni uzņemti, skolas metodiķe IKT jomā Ingrīda Mādvere (Ingrid Maadver) laipni atbildēja uz visiem jautājumiem un nesteidzīgi izrādīja skolas telpas, ļaujot visu kārtīgi apskatīt.
“Skolā jaušama ļoti patīkama un brīva atmosfēra, ik uz stūra daudz patīkamu pārsteigumu tam, kā tiek izmantotas telpas.” (Dita Holla)
“Ierodoties jutāmies gaidīti. Pārsteidza, ka skola ir liela, bet tiek veidota kā mājas. Valda atvērtība un pieejamība skolēniem jebkurā laikā. Pārsteidza arī tas, ka skolai nav atsevišķas bibliotēkas, bet grāmatas ir pieejamas ik vienam skolas gaiteņos.” (Sarmīte Streļča)
Skolotāji spēja novērtēt arī to, ka skolā ik sīkums ir rūpīgi pārdomāts un katrs centimetrs tiek jēgpilni izmantots. Viens no labākajiem šī principa piemēriem ir skolas ēdamtelpa, kura reizē ir arī atpūtas vieta un, pēc nepieciešamības, arī aktu zāle. Ēdamtelpa ar savu pakāpjveidīgo galdu un krēslu izkārtojumu, kā arī baltajām klavierēm vairāk atgādina koncertzāli nekā skolas ēdnīcu. Varējām tikai mēģināt iztēloties, kā telpa izskatās, kad tiek iedegtas gaismas, pacelta skatuve un virtuvei priekšā aizvilkti aizkari. Latvijas skolotāji ar apbrīnu vēroja, kā sākumskolas bērni paplātes ar ēdienu nes, pārvietojoties pa kāpnēm, uz savu noskatīto sēdvietu.
Lai mudinātu skolēnus sarunāties savā starpā, skolā ir noteikums, ka skolas teritorijā mobilo telefonu nevar izmantot bez skolotāja atļaujas. Atļauti, protams, ir zvani vecākiem, taču citādi bērnam jāmācās telefonu neizmantot, spēlējot spēlītes vai skatoties video. Lai to novērstu, skolā ir ne vien ir skaidri rīcības seku noteikumi, bet arī tiek piedāvātas daudz dažādas iespējas, kā pavadīt brīvo laiku – ir šaha galdi, lego galdi, boksa maisi, milzu grīdas klavieres un rāpšanās siena, tāpat katra stāva gaiteņos var atrast grāmatas.
“Pārdomāts katrs stūrītis, kur skolēnam mācīties un atpūsties. Noteikti paliks atmiņā gan lielās klavieres un boksa maisi, gan ieskats mācību procesā no skolas gaiteņa caur “klases logu”.” (Daiga Straupeniece)
Skolas vadības pārstāvji prezentēja arī savu IKT plānu un to, kā tas tiek skolā īstenots ikdienā. Prezentācija par IKT skolā pieejama: https://bit.ly/GAGict23.
Skolēnu vadītas nodarbības
Gustava Ādolfa ģimnāzijā skolēniem ir iespēja padziļinātāk apgūt tehnoloģijas un kļūt par IKT mentoriem savā klasē. Šie skolēni ir atbildīgi par katrā stāvā brīvie pieejamiem datoru skapjiem un rūpējas par to, lai visi datori ir gatavi lietošanai (netrūkst nevienas peles un visi ir uzlādēti). Viņi arī atbalsta skolotājus, kad tie, piemēram, matemātikas stundā izdomā izmantot Excel programmu vielas apguvē. Skolā nav atsevišķu informātikas vai datorikas stundu, viss nepieciešamais tiek apgūts, IKT rīkus integrējot esošajā mācību saturā. Igaunijā skolām ir liela autonomija pašām noteikt saturu un pat izveidot savus mācību priekšmetus, tāpēc katra skola ir atšķirīga. Gustava Ādolfa ģimnāzijā skolēni programmēšanu apgūst jau no 1. klases.
Latvijas skolotājiem trīs 4. – 6. klases skolēnu komandas mācīja darboties ar dažādiem robotiem. Tā kā skolā ir noteikts skaits sabiedriskā darba stundu, kas jāveic katram skolēnam, skolēni — IKT mentori — daļu no savām stundām var paveikt, vadot viesiem nodarbības. Mūsu skolotājiem nepalika nepamīts tas, cik brīvi un nepiespiesti bērni mācīja rīkoties ar sev pazīstamajiem robotiem. Arī skolēnu labās angļu valodas zināšanas pārsteidza vairākus Latvijas skolotāju. Skolotājiem bija iespēja iemēģināt roku visās trīs skolēnu vadītajās nodarbībās, iepazīstot “Makey Makey”, “Ozobot”, “Makeblock” robotus. Skolēni vispirms demonstrēja robotu darbošanos, tad deva norādes skolotājiem un sekoja līdzi tam, vai nevajadzēs palīdzību, atbildēja uz jautājumiem un sekoja līdzi nodarbības laikam, kā arī pēc nodarbības novāca visu aprīkojumu un salika to pa vietām.
“Skolēni darbojās ļoti nopietni un jutās ļoti droši.” (Ludmila Sumļaņinova )
“Skolēni paši vadīja nodarbības un blakus nebija neviena skolotāja. Tas viņiem sanāca tik brīvi un dabiski!” (Dita Holla)
“Interesanti likās tas, ka katrs skolēns un pedagogs ir kā komanda, ka viens otram palīdz. Šeit tas ir normāli, ja tu kaut ko nezini, jo tad kādam, kurš to prot ir iespēja palīdzēt.” (Inese Rozenšteine)
Kā skaidroja I. Mādvere vienam skolēnam no 11. klases un vienam no 12. klases katrā mācību gadā ir iespēja kļūt par daļu no skolas darbinieku kolektīva. Šie skolēni ne tikai saņem algu pa savu darbu IKT jomā, bet arī var piedalīties skolas vadības sapulcēs un lēmumu pieņemšanā.
Gūtās atziņas
Skolotāji atzina, ka ir daži elementi, ko būtu vērts pārņemt arī Latvijas skolām:
- Skolas māju sajūta, kas rada drošu vidi ikvienam bērnam.
- Skola veidota kā kopiena, iesaistot vecākus, apkārt esošos uzņēmumus un valsts iestādes, muzejus. Vidusskolā ir dažādas interešu grupas (mehatronika), kas darbojas patstāvīgi, bez pedagogu iesaistes. Telpas skolēniem pieejamas visu dienu. Visur pieejamas grāmatas, lego, šahs, boksa maisi, rāpšanās siena, mūzikas instrumenti, kas sekmē mācīšanos un izziņu arī brīvajā laikā.
- Dalītā līderība un atbildība: katrā klasē ir vairāki skolēni/ IKT mentori, kas ikdienā ne tikai palīdz skolotājam lietot tehnoloģijas, bet arī vada nodarbības citiem.
- Skolu autonomija – skolas pašas izvēlas, kā strādāt attiecība uz tehnoloģiju integrāciju, mācību procesa organizēšanu.
- IKT ir integrētas mācību stundās, nav atsevišķas mācību stundas datorikā, pieejams ne tikai tehnisks IT atbalsts, bet arī IKT mentors/ metodiķis.
- Skolēniem un skolotājiem pieejams plašs IKT rīku un pamācību/ video klāsts, ko var izmantot gan klasē, gan ārpus tās.
- Telpas tiek izmantotas ļoti ekonomiski, piemēram, ēdamzāle ir vienlaikus atpūtas telpa, bet, ja nepieciešams, tajā ir iebūvēta izvelkama skatuve, ekrāns utt. Vakaros telpās ir mūzikas skola, kura ikdienā ļauj izmantot skolai izmantot instrumentus.
“Skola pārsteidza ar mājīgu vidi, kas aicina mācīties un izzināt. Es noteikti sev paņemšu idejas par grāmatu plauktiem un spēlēm skolas gaiteņos un to, ka skolēni ir atbildīgi par savu mācīšanos, bet skolotājām viss nav jāzina!” (Laura Atslēga)