Pirms nedēļas Latvijas eTwinning vēstnieki un nacionālais atbalsta dienests tikās Alūksnē, lai gatavotos jaunajam mācību gadam. Gada tēmas ietvaros, mācības fokusējās uz inovācijām izglītībā, integrējot arī tēmas un aktivitātes, kas vērstas uz labbūtību. Ar tehnoloģijām mūs iepazīstināja un savu izglītības iestādi izrādīja jaunā eTwinning vēstniece Dita Holla (Alūksnes PII “Sprīdītis”), bet nodarbības par labbūtību vadīja Jānis Erts (Biedrība “Plecs”, emu.lv).
Platformas nedienas un mērķtiecība
Pirmo mācību dienu veltījām tam, lai iepazītos ar aktualitātēm, to, kas aizvadīts, kas vēl gaida nākotnē. Pēc tam vēstnieki gluži tāpat kā citi skolotāji eTwinning mācībās apguva darbu ar Eiropas Skolu izglītības platformu, kurā veidoja lapas, ievietoja bildes materiālu krātuvē, pievienoja aptaujas. Tiem, kuri strādājuši vecajā eTwinning vietnē, jaunā platforma var sagādāt grūtības, bet svarīgi ir nemest plinti krūmos, jo platformas darbība visu laiku uzlabojas un jau tā ir daudz ātrāka nekā sākumā. Ik pa laikam parādās arī jaunas funkcijas. Par šo mācībās pārliecinājās arī vēstnieki, tāpēc arī viņiem šobrīd droši var prasīt padomu, kā kaut ko darīt TwinSpace un platformā kopumā.
Vakaru vēstnieki noslēdza, daloties pieredzē un sastādot savu “ēdienkarti” darāmajiem darbiem jeb izvirzīja mērķus jaunajam mācību gadam. Dita Holla dalījās par pieredzi mācībās Lietuvā, savukārt vēstnieki, kuri devās uz semināru Igaunijā, dalījās ar šo pieredzi.
Roboti un labbūtība
Otrās dienas rīts sākās ar interaktīvu darbošanos. Nodarbību vadīja Dita Holla, kura iepazīstināja vēstniekus ar savas pirmsskolas izglītības iestādes iepirktajiem robotiem, dodot iespēju pašiem programmēt robotus vai vienkārši rotaļāties ar tiem. Mācībās iepazinām:
Dita arī plaši stāstīja, kā roboti iestādē pamazām iepirkti ar "Erasmus+" projektu finansējumu un kā tie tiek integrēti ikdienas mācību darbā. Katrs robotiņš ir rūpīgi izpētīts, pirms to iegādājas, pedagogus apmāca ar tiem darboties un katram vecuma posmam ir savas grūtības pakāpes robots.
Pēcpusdiena pagāja kopā ar Jāni Ertu, kurš aizraujoši un ar spilgtiem piemēriem ilustrēja labbūtības nozīmi skolās. Skolēnu labbūtība ievērojami ietekmē viņu sniegumu skolā. Neirozinātnieki ir pierādījuši, ka cilvēks (jā, arī pieaugušie) afekta stāvoklī un piedzīvojot spilgtas emocijas nemācās. Vislabākais mācību process ir tad, kad esam mierīgi un jūtamies labi. Emociju regulācijas prasmes nav vienlīdz labi attīstītas visiem, tāpēc tās nereti jāmācās arī skolā, ar skolotāja un vienaudžu palīdzību. Droša vide un klases saliedētība palīdzēs skolotājam ikdienas darbā, jo tā vietā, lai katru reizi palīdzētu skolēnam regulēt savas emocijas, ar laiku to var darīt arī klases biedri. Drošas vides radīšanai ne vienmēr ir nepieciešams pielikt milzum daudz pūļu, piemēram, būtiskas pārmaiņas ilgtermiņā var radīt vienkārša apvaicāšanās “Kā tu jūties? Kā Tev sokas ar mācībām? Vai nepieciešama palīdzība?”. Lielākajai daļai skolēnu šī palīdzība nebūs nepieciešama, taču viņi zinās, ka ir sadzirdēti un ka viņi jebkurā brīdī var vērsties pie pedagoga, lai problēmu risinātu, pirms tā samilzusi. Noteikti ir jāinteresējas arī par izcilnieku labbūtību, jo šos skolēnus nereti aizmirst vai pamet novārtā, bet tas nenozīmē, ka viņiem sajust šo atbalstu ir mazāk svarīgi. Nodarbību laikā vēstnieki diskutēja arī par dinamisko paužu nozīmību, pārmaiņu iesākšanu skolā un citā svarīgām tēmām.
Vizīte pirmsskolā
Mācību noslēdzošajā dienā notika vizīte Alūksnes pirmsskolas izglītības iestādē “Sprīdītis”. Pa ceļam uz iestādi, vēstnieki veica dažādus labbūtības vingrinājumus, kurus iespējams pēc tam īstenot arī skolā vai pieaugušo izglītībā. Vizītē pirmsskolā, D. Holla demonstrēja dažādus piemērus, kā iestāde īsteno ne tikai mācību mērķus, bet arī integrē tos eTwinning skolas un Ekoskolas plānos un aktivitātēs.