No 2024. gada 4. līdz 7. novembrim vairāk nekā 70 pētnieki, augstākās izglītības iestāžu mācībspēki, mācību vadītāji un politikas veidotāji tikās starptautiskā konferencē “Agora – Anchoring Quality Education and Training of Youth Workers”. Konference notika Jūrmalā, un to organizēja Jaunatnes starptautisko programmu aģentūra (JSPA) sadarbībā ar SALTO Mācību un sadarbības resursu centru, kā arī ES programmu “Erasmus+” un “Eiropas Solidaritātes korpuss” valstu aģentūrām no Beļģijas Flandrijas reģiona, Igaunijas, Vācijas, Ungārijas, Īrijas un Itālijas.
Šāda veida pasākums notika pirmo reizi, un to ir iecerēts turpmāk organizēt reizi divos gados. “Agora” ir daļa no valstu aģentūru ilgtermiņa aktivitātes “Nacionālo aģentūru stratēģiskā sadarbība jaunatnes darbinieku izglītības un mācību jomā” (Strategic Cooperation of National Agencies on Education and Training of Youth Workers). Tā norisinās kopš 2022. gada un ir vērsta uz sistēmisku jaunatnes darbinieku izglītības un profesionalizācijas veidošanu un ietekmēšanu, veicinot jaunatnes darbinieka profesijas formālu atzīšanu. Šīs ilgtermiņa sadarbības, kā arī konferences uzmanības centrā ir piecas tēmas:
- Eiropas dimensija jaunatnes darbinieku izglītībā un profesionalizācijā
- politiskā dimensija jaunatnes darbinieku izglītībā un profesionalizācijā;
- reflektīva prakse;
- jaunatnes darbinieku profesionālā identitāte;
- jaunatnes darbinieka profesijas atzīšana.
JSPA līdz ar pievienošanos valstu aģentūru ilgtermiņa aktivitātei “Nacionālo aģentūru stratēģiskā sadarbība jaunatnes darbinieku izglītības un mācību jomā” veic mērķtiecīgu darbu, lai jaunatnes darbiniekiem Latvijā būtu iespēja iegūt augstāko izglītību jaunatnes jomā.
Par konferenci
Konferences mērķis bija sniegt iespēju satikties institūcijām un personām, kas iesaistītas jaunatnes darbinieku izglītībā un profesionalizācijā, lai apspriestu minētās tēmas, iepazītos ar citās valstīs sasniegto, kā arī izstrādātu plānu un atbalsta sistēmu tālākai sadarbībai. Lielākās delegācijas konferencē nāca no valstīm, kas īsteno šo sadarbību, taču konference pulcēja arī dalībniekus no Austrijas, Grieķijas, Maltas, Turcijas, Ukrainas, Zviedrijas, Somijas, Spānijas un citām valstīm.
Daudzi dalībnieki uzsvēra, ka atšķirības starp to, kā dažādās Eiropas valstīs notiek jaunatnes darbinieku izglītība un tiek izprasts darbs ar jaunatni, ir ļoti lielas. Piemēram, Igaunijā darbu ar jaunatni ir iespējams studēt augstskolā jau kopš 1992. gada, savukārt Flandrijā (Beļģijā) ļoti spēcīga ir uz līdzdalību balstīta pieeja, jaunatnes darbinieku izglītību veidojot no “lejas uz augšu”, taču formālās izglītības iespējas šajā jomā pagaidām vēl šķiet tāls sapnis.
“Prakse ir ļoti svarīga, bet vai ar to pietiek, lai efektīvi mācītos? Daudzas neformālās izglītības mācības ir balstītas uz pieredzes un personisko viedokļu apmaiņu, taču mēs nevaram balstīties tikai subjektīvā skatījumā,” vienā no konferences atklāšanas uzrunām uzsvēra Tallinas Universitātes profesore Kristi Jüristo. “Ir svarīgi mācēt argumentēti pamatot un izskaidrot darba ar jaunatni praksi citu nozaru profesionāļiem. Kāpēc mēs darām to, ko darām? Kāpēc izvēlamies to vai citu darba metodi? Kādi ir mūsu darba rezultāti? Kāda ir ietekme? Mums jomā ir jāsasniedz ekspertu kritiskā masa - tādu cilvēku, kas plašākai sabiedrībai varētu komunicēt par darbu ar jaunatni, balstoties uz zināšanām, datiem un pierādījumiem. Tikai sasniedzot šo kritisko masu jaunatnes jomā, varēsim panākt darba ar jaunatni atzīšanu sabiedrībā,” viņai piekrīt Tallinas Universitātes profesore Ilona-Evelyn Rannala.
Savukārt Itālijas Jaunatnes darbinieku asociācijas viceprezidents Michelangelo Belletti norādīja, ka, lai panāktu formālu jaunatnes darba atzīšanu, “jaunatnes darbiniekiem pašiem ir jāatzīst sava darba nozīmīgums un radošums. Nevajadzētu gaidīt, ka citi atzīs viņu darbu. Jaunatnes darbiniekiem pašiem jānosaka jomas profesionālie standarti un vērtības, lai neveidotos plaisas starp uzstādītajiem standartiem un ikdienas darba realitāti. Ja normatīvie akti, kas regulē darbu ar jaunatni, ir slikti izstrādāti, labāk, lai darbs ar jaunatni netiek regulēts vispār.” “Agora” ietvēra arī vairākas tematiskās darbnīcas un diskusijas par to, kā attīstīt šo kopienu nākotnē.
Viens no darbnīcu vadītājiem Garreth Smith, uzsvēra, ka šādai profesionāļu kopienai, kāda radusies “Agoras” laikā, “piemīt milzīgs potenciāls, lai aktualizētu jauniešiem nozīmīgus jautājumus plašākā sabiedrībā un spertu soļus tuvāk šo jautājumu risināšanai.”
Vairāki dalībnieki uzsvēra, ka nevajadzētu polarizēt formālo un neformālo izglītību, jo abi izglītības veidi ir nepieciešami, lai jaunatnes darbinieku teorētiskās zināšanas palīdzētu viņiem atbilstoši reaģēt uz dažādajām jauniešu vajadzībām un ikdienas dzīves realitātēm. Ir svarīgi radīt iespējas formālās un neformālās izglītības pārstāvjiem satikties, atrast kopīgas intereses un īstenot kopīgas iniciatīvas, piemēram, organizēt kopīgas nodarbības un mentoru programmas studentiem nacionālā un starptautiskā līmenī, izveidot ar darbu ar jaunatni saistītu bakalaura un maģistra darba tēmu piedāvājumu datu bāzi un tamlīdzīgi. Aicinām ieskatīties konferences vizuālajos pierakstos par jaunatnes darbinieku izglītību un mācībām.