Mikroapliecinājumi profesionālajā izglītībā un Erasmus+ projektos

Mikroapliecinājumi profesionālajā izglītībā un Erasmus+ projektos

 

Anita Līce, VET Team Latvia eksperte

 

Profesionālā izglītība ir stratēģiski svarīga Eiropas ekonomikas konkurētspējai un izaugsmei, īpaši reaģējot uz digitālās un zaļās pārejas radītajām pārmaiņām un darba tirgus mainīgajām prasībām. Lai nodrošinātu sistēmas elastību un atbilstību, par augstu prioritāti Eiropas līmenī ir kļuvuši mikroapliecinājumi.

 

1. Kas ir mikroapliecinājumi un kā tie radušies?

Mikroapliecinājumu (MC) parādīšanās ir saistīta ar nepieciešamību pēc elastīgākiem mācību ceļiem un jaunām, aktuālām un darba tirgū pielietojamām prasmēm, kas būtu ātri un ērti apgūstamas. Vienlaikus izglītības pakalpojumu sniedzēji uz šo pieprasījumu reaģē, piedāvājot arvien plašāku mācību iespēju klāstu. Tiešsaistes kursu piedāvājums īpaši strauji auga pandēmijas laikā [1]. Šīs “īsās” mācību iespējas raksturo milzīga dažādība  pēc to satura, mērķa, ilguma, nodrošināšanas veida, novērtējuma veida un to apliecinājumu caurskatāmības – vai ir / nav formulēti mācīšanās rezultāti, skaidra mācīšanās slodze, kvalitātes vērtēšanas procedūras, vai tie ir / nav pielīdzināmi nacionālās kvalifikāciju ietvarstruktūras līmenim [2]. Turklāt šādas īsas mācīšanās iespējas nodrošina dažādi izglītības nodrošinātāji: augstskolas, profesionālās izglītības iestādes, mācību centri un dažkārt arī darba devēji.

 

ES definīcija un rekomendācijas

 

Lai veicinātu šo īso mācību kursu kvalitāti un par to apguvi izsniegto apliecinājumu caurskatāmību un atzīšanu, kā arī lai veicinātu elastīgu mācību formu pieejamību ES ar mērķi risināt darba tirgus un prasmju neatbilstības problēmas, ES Padome 2022. gada jūnijā pieņēma Ieteikumu par Eiropas pieeju mikroapliecinājumiem mūžizglītībā un nodarbināmībā [3]. Tā nodrošina kopīgu izpratni un pieeju mikroapliecinājumu izstrādei.

 

Saskaņā ar šo ieteikumu, mikroapliecinājums tiek definēts kā:

 

“Mācīšanās rezultātu dokuments, ko izglītojamais ir ieguvis pēc neliela apjoma mācību apguves. Minētie mācīšanās rezultāti tiks novērtēti saskaņā ar pārredzamiem un skaidri definētiem kritērijiem. (…) Mikroapliecinājumi pieder izglītojamajam, tos var koplietot un pārnest. Tie var būt atsevišķi vai apvienoti lielākos apliecinājumos. To pamatā ir kvalitātes nodrošināšana atbilstoši saskaņotiem standartiem attiecīgajā nozarē vai darbības jomā”.

 

Mikroapliecinājumā (apliecībā vai tās pielikumā) ir jāiekļauj standarta informācija, piemēram, sasniegtie mācīšanās rezultāti, mācīšanās slodze, novērtējuma veids un kvalitātes nodrošināšanas veids.

 

Tādējādi, Eiropas pieeja mikroapliecinājumiem ievieš sava veida “kvalitātes standartu” pieaugušo izglītībā. Eiropas pieejas mērķis ir nodrošināt, ka apliecinājumi, kas atbilst Eiropas mikroapliecinājumu definīcijai, ir:

• uzticami,
• saprotami,
• salīdzināmi starp sektoriem un valstīm un
• digitāli izdoti [4].

Šādu mikroapliecinājumu plašāka pieejamība uzlabo mūžizglītības iespēju kvalitāti un pieejamību, kā arī veicina prasmju atzīšanu[5].

 

2. ES prioritātes profesionālās izglītības un mikroapliecinājumu jomā

Mikroapliecinājumi ir politiska prioritāte ar mērķi atbalstīt indivīdus iegūt un uzlabot to zināšanas, prasmes un kompetences, kas ir nepieciešamas mainīgā darba tirgū un sabiedrībā, tādējādi atbalstot taisnīgu pāreju uz zaļo un digitālo ekonomiku.  Tas tiek uzsvērts vairākos ES politikas dokumentos.

• Mūžizglītības mērķi – atbilstoši Eiropas Sociālo tiesību pīlāra rīcības plānam [6] un Padomes Rezolūcijai par jaunu Eiropas izglītības programmu pieaugušajiem 2021.–2030. gadam [7], mikroapliecinājumi palīdz sasniegt ES mūžizglītības mērķi par 60 % pieaugušo dalību apmācībās katru gadu līdz 2030. gadam.
• Prasmju savienība (Union of Skills) [8] – ir ES stratēģiskā iniciatīva, kas vērsta uz prasmju un darbaspēka trūkuma novēršanu. Šīs stratēģijas ietvaros ir definēta nepieciešamība pēc mikroapliecinājumu pieejamības atbilstoši vienotajai Eiropas pieejai, lai nodrošinātu to uzticamību un salīdzināmību. Mērķis ir arī palielināt to kopīgo mikroapliecinājumu skaitu, kuras izsniedz profesionālās izglītības izcilības centri, un lai tās plašāk izmantotu uzņēmumos darbā pieņemšanas un amata paaugstināšanas procesos, īpašu uzmanību pievēršot stratēģiskām nozarēm.
• Herningas deklarācija (2025) [9]: Jaunā VET politikas stratēģija 2026.–2030. gadam koncentrējas uz konkurētspēju un kvalitatīvām darbavietām. Tā aicina uzsākt rīcību, kas ir saskaņota ar jaunākajām tendencēm, piemēram, mākslīgā intelekta (AI) atbildīgu izmantošanu, kas rada tiešu nepieciešamību pēc jauniem, elastīgiem mikroapliecinājumiem.

3. Mikroapliecinājumu ieviešana

Pieaugušo izglītība pasaulē nav nekas jauns, un, runājot par mikroapliecinājumu ieviešanu, tad ar to saprot vienotu definīciju un/vai vadlīnijas, līdzīgi ES vienotai pieejai vai uz tās bāzes. Piemēram, pasaulē ir gan valstis, kas mikroapliecinājumus ir definējušas likumā (piemēram, Spānija, Igaunija), gan kas ir izstrādājušas nacionālas rekomendējošas vadlīnijas (piemēram, Īrija, Austrālija, Jaunzēlande) [10].

 

ES valstu vidū lielākā daļa uz 2025. gadu jau ir ieviesušas oficiālu mikroapliecinājuma definīciju vai ir ieviešanas procesā, kā arī īsteno iniciatīvas mikroapliecinājumu atbalstam [11].

 

Galvenie ES dalībvalstu mērķi ieviest mikroapliecinājumus profesionālajā izglītībā ir [12] (dilstošā secībā pēc valstu skaita, kas Eiropas Komisijas aptaujā norādījušas šo mērķi):

• palīdzēt indivīdiem vieglāk iesaistīties darba tirgū;
• palielināt līdzdalību mūžizglītībā;
• uzlabot prasmju atbilstību darba tirgus vajadzībām;
• papildināt esošās mācību iespējas;
• veicināt pedagogu profesionālo pilnveidi;
• veicināt profesionālās izglītības pieejamību un vienlīdzīgas iespējas;
• veicināt pāreju no profesionālās vidējās izglītības uz pieaugušo izglītību.

Vienlaikus arī ja likumdošanā nav ieviests jēdziens “mikroapliecinājums”, daudzus no esošajiem izglītības piedāvājumiem var pielīdzināt mikroapliecinājumiem. Cedefop ir secinājis, ka mikroapliecinājumiem var pielīdzināt ļoti dažāda garuma apliecinājumus profesionālajā izglītībā — no 5 h īsām mācībām (piemēram, “praktiskās zināšanas pārdošanā”) līdz pat 445 h garām mācībām (piemēram, “Starptautiskais metināšanas inženieris” (IWE)). Piemēram, Spānijā līdzvērtīgu kursu ilgums svārstās no 3 h līdz 110 h, Maltā līdzīgas apliecības piešķir par 25 h ilgām mācībām 1 kredītpunkta apjomā, savukārt Latvijā profesionālās pilnveides programmas tipiski nav garākas par 160 h [13].

 

4. Kā mikroapliecinājumi iederas Latvijas VET sistēmā?

Profesionālās izglītības sektorā mikroapliecinājumi ir svarīgi, jo tie ļauj VET iestādēm ātri reaģēt uz mainīgajām darba tirgus vajadzībām. Latvijā kopš 15.03.2022. grozījumiem Profesionālās izglītības likumā par apgūtu moduli tiek izsniegta apliecība. Turklāt moduli var apgūt gan kā atsevišķu mācīšanās vienību, gan profesionālās izglītības programmas ietvaros, lai iegūtu profesionālo kvalifikāciju. Šo var uzskatīt par politikas iniciatīvu, kas Latvijas profesionālās izglītības sistēmā ieviesa mikroapliecinājumus pat bez to pieminēšanas likumdošanā [14].

 

Latvijas likumdošanā mikroapliecinājumam visvairāk atbilst šādi dokumenti profesionālajā izglītībā:

• Moduļa apliecība. Modulis ir profesionālās izglītības programmas patstāvīga sastāvdaļa, tā pamatā ir sasniedzamie mācīšanās rezultāti kā novērtējams un pierādāms zināšanu, prasmju, profesionālās patstāvības un atbildības kopums [15]. Par moduļa apguvi izsniedz izglītības iestādes izdotu apliecību atbilstoši Ministru kabineta noteikumos noteiktam paraugam [16], kurā norāda sasniegtos mācīšanās rezultātus un noslēguma pārbaudījuma vērtējumu.
• Profesionālās pilnveides apliecība. Profesionālās pilnveides izglītības programma dod iespēju pilnveidot profesionālo kompetenci kvalifikācijai, kas iekļauta nozares kvalifikāciju struktūrā. Prasības to profesionālo kvalifikāciju pilnveidei, kuras nav iekļautas nozaru kvalifikāciju struktūrās, nosaka normatīvajos aktos [17]. Turklāt par profesionālo pilnveidi tiek izsniegts valsts atzīts dokuments atbilstoši Ministru kabineta noteikumos noteiktam apliecības paraugam [18].

Vienlaikus rodas jautājums, vai apliecība par profesionālās kvalifikācijas daļas apguvi un neformālās izglītības apliecība būtu pielīdzināma mikroapliecinājumam?  Saskaņā ar Profesionālās izglītības likumu, par profesionālās kvalifikācijas daļu izsniegtā apliecība ir valsts atzīts profesionālo kvalifikāciju apliecinošs dokuments [19], un tādējādi, lai arī kvalifikācijas daļa nav “pilna” profesionālā kvalifikācija, autores prāt tā tomēr pārsniedz mikroapliecinājuma vērtību. Savukārt neformālā izglītība kā ārpus formālās izglītības organizēta interesēm un pieprasījumam atbilstoša izglītojoša darbība, ir salīdzinoši maz regulēta, un par tās apguvi izsniegtajās apliecībās trūkst informācijas, kas nodrošinātu to pārredzamību un uzticamību, garantētu kvalitāti (sistēmiskā līmenī, jo izglītības iestāžu un programmu līmenī var būt izņēmumi).

 

Vienlaikus jāuzsver, ka, tā kā Latvijā mikroapliecinājumi nav definēti vai oficiāli pielīdzināti esošajiem apliecību veidiem, tad tas ir interpretācijas jautājums, kuras apliecības var vai nevar pielīdzināt mikroapliecinājumam atbilstoši ES vienotai pieejai. Šobrīd neviena apliecība neatbilst 100% visām ES vienotās pieejas prasībām.

 

5. Mikroapliecinājumi Erasmus+ partnerības projektos

Mikroapliecinājumi var kļūt par lielisku “eksperimentu lauku” jauninājumu ieviešanai izglītībā, jaunu partnerību attīstībai ar darba devējiem un starptautiskiem partneriem, lai kopīgi izstrādātu īsas, darba tirgū aktuālas izglītības programmas. Tāpat projektu ievaros var izstrādāt caurskatāmus apliecinājumus un tos digitalizēt, kā arī izmēģināt pieejas  mikroapliecinājumu atzīšanai darba tirgū, panākot to augstu vērtējumu darba devēju vidū, un atzīšanai izglītībā, lai atbalstītu elastīgus mācību ceļus un kvalifikācijas ieguvi.  

 

Noderīgi resursi:

• European Training Foundation. (2023). Guide to design, issue and recognise micro-credentials
• “Soli pa solim” vadlīnijas un rīki mikroapliecinājumu izstrādei