2024. gada vasarā man ar draugu Kristoferu bija iespēja doties varenā ceļojumā pa Itāliju, Šveici, Austriju un Čehiju, jo mēs abi bijām iniciatīvas “DiscoverEU” laimētāji un ieguvām ceļošanas karti! Pirms pieteicos iniciatīvai “DiscoverEU”, dzīvē viss bija labi – primāri fokusējos uz vidusskolu, taču jau tad ļoti vēlējos ceļot, it īpaši uz Eiropas dienvidem. Sākotnēji nelaimēju biļeti – mūs ar draugu neizvēlējās. Tomēr iekļāva rezervistu rindā, ja nu kāda biļete atbrīvojas. Tad, kad uzzināju, ka tomēr laimēju biļeti, biju ārkārtīgi priecīga un uzreiz sāka domāt, kādas valstis varētu apceļot.
Plānošanas process
Gatavošanās process bija diezgan sarežģīts, jo bija nepieciešams uzstādīt galvenos pieturpunktus, lai iekļautos paredzētajā laikā. Bija grūti izlemt, kā labāk pavadīt laiku, jo iespējams bija aizbraukt jebkur Eiropā. Mantu kravāšana arī bija izaicinājums, jo bija nepieciešams ņemt līdzi tik daudz, lai to varētu komfortabli nest mugursomā. Savu ceļu uzsākām Sicīlijas rietumos. Uz šo pilsētu aizlidojām, jo biļetes bija salīdzinoši lētas, aptuveni 25 eiro personai. No šīs vietas bija iespējams ar vilcieniem doties uz ziemeļiem, tādējādi daļu no atpakaļceļa mērojot ar vilcienu.
Itālijas siltums – gan laikapstākļos, gan cilvēkos
Primāri ceļojām pa Itāliju un 80% no brauciena laika tika pavadīts tur. Taču pēdējās dienās izbraucām cauri Šveicei, Austrijai un Čehijai. Šveici ļoti vēlējāmies aplūkot, jo tur vilcieni iet pa kalniem un ir iespējams redzēt skatus, kas aizrauj elpu. Es visu brauciena laiku skatījos ārā pa logu. Ir grūti izvēlēties, kuri objekti bija vislabākie, bet apkopojot, pirmais bija Etnas vulkāns Katānijā (Sicīlija), kurā nokļuvām, paņemot grupas braucienu. Mums bija fantastisks grupas vadītājs, kā arī bija iespēja redzēt izvirdumu radītās sekas. Liels pluss bija arī tas, ka temperatūra bija zemāka (Katānijā tajā brīdī bija +38C). Otrs objekts bija maza pilsētiņa Itālijā Montieri, kas atradās Toskānā. Tur varēja izjust īstu, nesteidzīgu itāļu dzīvi, kur visi visus pazīst un ir ārkārtīgi izpalīdzīgi. Izdevās arī izīrēt kalnu riteņus un pabraukāt apkārt. Trešais objekts bija pati Roma – bija sajūta, ka viņa staigā vienā lielā muzejā. Mēs nedzīvojām pašā tūristīgākajā centrā, bet mazliet nostāk. Tā pilsētas daļa bija ļoti dzīvelīga, ar skaistām mājām, dažādām kafejnīcām utml.
Ceturtais objekts bija Šveices kalnu upe. Lai gan mums nebija plāns nekur piestāt, jo bija jāpaspēj uz nakts vilcienu, kas gāja no Cīrihes, šīs upes ūdens izskatījās tik dzidrs, ka spontāni izlēcām ārā no vilciena, lai pabristu pa to. Viens no spilgtākajiem momentiem ceļojuma laikā bija tas, ka mums ļoti izpalīdzēja viena ģimene. Kad bijām Salerno, vēlējāmies uzbraukt augšā kalnā, lai apskatītos pili. Kad nokļuvām tur ar autobusu un bijām jau gatavi kāpt augšā, redzējām, ka blakus ar auto piestājusi viena itāļu ģimene, lai arī aplūkotu to pašu tūrisma objektu. Tomēr, kad viņi uzkāpa augšā, izrādījās, ka tur bija ugunsgrēks. Tā ģimene mūs pabrīdināja, ka diemžēl nevarēsim tur doties, jo ir bīstami. Viņiem to pateica vietējie itāļi, bet mēs itāliski nesapratām, tāpēc bijām gatavi iet tālāk. Lai tiktu lejā, mums būtu jāgaida autobuss divas stundas klajā karstā saulē, 39 C temperatūrā, kas nav diez ko tīkami. Tā pati itāļu ģimene piedāvāja mūs novest lejā, kas bija ļoti jauki!
Vairāk nekā ceļojums – piedzīvojums ar pievienoto vērtību
Atskatoties uz šo ceļojuma, biju ļoti priecīga un optimistiska par visu, kaut gan bija diezgan karsti un tas deva tādu neapslāpējamu nogurumu. Neskaitot to, bija ļoti labs piedzīvojums. Tā laikā iemācījos efektīvāk meklēt informāciju un plānot. Katrā valstī ir mazliet citādāka transporta, dzīvošanas un nodokļu sistēma, tāpēc tā ir diezgan labi jāpārzin, lai varētu ceļot bez lieka stresa. Bija viens vakars, kurā mēs vēl pat nezinājām, ko nākamajā dienā darīsim, tāpēc nācās diezgan steidzīgi izplānot, kā tikt tālāk un uz kurieni. Kopumā vērtēju šo braucienu kā ļoti labu piedzīvojumu, jo ceļošana ar vilcienu paver iespējas aplūkot daudz vairāk pilsētas un valstis. Ja tikai lido, tad parasti cilvēki mēdz palikt vienā vietā, taču gribu apgalvot, ka šāds ceļošanas veids ir daudz interesantāks!
Pieredzes stāsta autore: Patrīcija Miltiņa