No 2020.gada 10. līdz 13.februārim Horvātijā – zināšanu, radošuma un jauninājumu centrā „HUB 385” norisinājās programmas Erasmus+ projekta “Do IT in Youth Work” starptautiskas mācības par digitālo kompetenču attīstīšanu darbā ar skolēniem un jauniešiem, kurās tikās dažādu jomu pārstāvji no dažādām pasaules valstīm. Latviju šajā projektā pārstāvēja divas dalībnieces un viena no tām bija Viļakas novada jaunatnes lietu speciāliste un skolotāja Madara Jeromāne.
Nav noslēpums, ka mūsdienu vidē ikviens saskaramies ar digitālo sfēru, un, apzinoties tās plašās iespējas, iespējams ne tikai atvieglot savu ikdienu, bet arī sasniegt jaunas virsotnes. Jauniešiem digitālā pasaule nav sveša, un viņi tajā jūtas daudz ērtāk nekā pieaugušie, tāpēc gan formālajā, gan neformālajā izglītībā jaunieša interesi un uzmanību visefektīvāk iespējams piesaistīt izmantojot digitālu pieeju. Bet kā lai to izdara? Uz šo jautājumu atbildi vēlējās rast 25 apmācību dalībnieki- jaunatnes darbinieki, kuri darbojas neformālās izglītības sfērā, pedagogi, kuri strādā formālajā izglītībā un IT profesionāļi, kuri darbojas jaunatnes izglītības jomā. Visus šos dalībniekus vienoja darbs ar jauniešiem un interese par šī darba uzlabošanu, sadarbības veidošanu un kompetenču pilnveidi. Interesanti bija uzzināt kādas metodes katrs pielieto, kas aktuāls jauniešiem dažādās valstīs.
Apmācību kurss deva iespēju attīstīt digitālās prasmes un iepazīties ar metodēm un rīkiem, kas noderīgi jauniešu, jaunatnes darbinieku un skolotāju digitālo kompetenču attīstībai. Izvērtējām savu personīgo digitālo kompetenču līmeni, atcerējāmies cik senā pagātnē paši pirmo reizi saskārāmies ar digitālajām iespējām un kā tās mūs ietekmējušas bērnībā, kā arī apzinājāmies savas stiprās puses un izaicinājumus šajā sfērā. Patīkami bija apzināties, ka savas prasmes visbiežāk novērtējam par zemu, tomēr ir sarežģīti izprast jauniešu vidū populāru terminoloģiju, kas saistīta ar digitālo vidi, piemēram, „lurker” interneta kultūrā ir cilvēks, kurš lasa diskusijas, komentārus, bet pats tajās neiesaistās vispār vai nav aktīvs to dalībnieks. „Digital footprint” jeb „digitālās pēdas” nozīmē visu, ko mēs darām interneta vidē – apmeklētās vietnes, meklētā informācija, informācija, kuru iesniedzam tiešsaistes pakalpojumiem, sūtītie e-pasti, tīmekļa serveris var reģistrēt mūsu IP adresi, kas identificē interneta pakalpojumu sniedzēju un aptuveno atrašanās vietu. Vairs nav pārsteigums, ka meklētā prece interneta vidē pēc tam parādās mūsu sociālo tīklu reklāmās.
Noderīgi bija iepazīties ar jaunām metodēm, platformām un rīkiem, ko izmantot digitālā darba ar jaunatni pilnveidošanai, kas bija šo apmācību lielākais ieguvums un šīs zināšanas tiks izmantotas praksē. Arī apmācību laikā izmantojām bezmaksas digitālo rīku Slido, ar kā palīdzību ātri un vienkārši var veikt aptaujas vai uzdot jautājumu un saņemt uz to atbildes. Tāpat šis rīks dod iespēju padarīt dinamiskāku mācīšanās procesu, jo tajā iespējams veidot viktorīnas, līdzīgi kā tas iespējams kahoot.com interneta vietnē. Pirms ierašanās uz apmācībām, bija jāveic mājasdarbs un jāiepazīstas ar informāciju e-vides mācību rīkā Blackboard, kurā iespējams ievietot mācību materiālus, pat uzdevumus, ko iespējams apgūt jebkurā atrašanās vietā, kur pieejams interneta pieslēgums, izmantojot viedtālruni, planšeti vai datoru.
Svarīgi bija rast digitālos risinājumus arī tādai videi, kurā ir jaunieši ar ierobežotām iespējām un skolotājs vai jaunatnes darbinieks izvēlētās metodes pielietošanu var nodrošināt ar sev pieejamajiem resursiem, piemēram, savu viedtālruni, izmantojot aplikāciju Plickers. Šis ir bezmaksas rīks, kurš sniedz piekļuvi kartītēm, kuras vispirms izdrukā skolotājs, tad izsniedz tās skolēniem, lai ar to palīdzību skolēns var sniegt atbildi uz skolotāja uzdoto jautājumu (pieļaujami 4 atbilžu varianti), jautājums un atbilžu varianti tiek projicēti uz ekrāna, skolotājs sniegtās atbildes skenē ar savu viedtālruni un informācija automātiski tiek apkopota tablo, kurš pieejams tikai skolotājam, lai viņš var izvērtēt, kuru jautājumu auditorija saprot vismazāk, par ko ir vērts runāt padziļināti, kā arī kas ir izprasts vislabāk. Šo metodi iespējams izmantot atgriezeniskās saites gūšanai, tāpat to iespējams personalizēt, kad skolotājs zina kā ir atbildējis konkrētais skolēns, bet tajā pašā laikā atbildes var sniegt anonīmi, lai būtu redzams kopējais rezultāts auditorijā.
Izvēloties digitālu darba metodi, vienmēr jāņem vērā tas, cik tā ir piemērota attiecīgajai mērķauditorijai- vai katram ir pieejams viedtālrunis, ja tas ir nepieciešams, vai esošā interneta pieslēguma kapacitāte ļaus nodrošināt aktivitāti, vai tā nav pārāk sarežģīta un pats esi spējīgs pietiekoši labi paskaidrot noteikumus.
Interesanti bija praktiski pamēģināt Lego robota veidošanu un programmēšanu, kā arī „Micro:bit” programmēšanu, kas ļāva apzināties mūsdienu plašās iespējas, ko izmantojot, cilvēks jau no mazotnes spēj attīstīt dažādas nākotnei svarīgas prasmes, šajā gadījumā, apgūt programmēšanas pamatelementus interesantā un vienkāršā veidā. Izmantojot šāda veida metodes, svarīgi ļaut skolēnam pašam kļūdīties, izpētīt procesus saviem spēkiem, rast jaunus risinājumus un izpausties radoši.
Mācību laikā diskutējām arī par digitālās sfēras satraucošo pusi - datu aizsardzību, viltus ziņām, kiberbulingu, datorspēlēm, sekstingu un uzmākšanos internetā, cik nopietni to uzver jaunieši un kādus drošības pasākumus iespējams veikt. Nonācām pie secinājuma, ka gan jaunieši, gan pieaugušie reizēm rīkojas nepārdomāti: neapdomīgi lieto sociālos tīklus, publicē tajos informāciju, kas var negatīvi ietekmēt nākotni, piemēram, stājoties kādā nopietnā amatā vai kļūstot par politiski ietekmīgu personu, tāpat ne vienmēr izlogojamies no saviem sociālajiem tīkliem, lietojot publiski pieejamus datorus. Populāra ir viltus ziņu izplatīšana, kas reizēm notiek tikai tāpēc, ka ar šo ziņu ir dalījies mums zināms cilvēks, kas varbūt ir sava veida autoritāte, tomēr arī šādos gadījumos svarīgi ir pārliecināties par šo ziņu izcelsmi, pirmavotiem un to vai tā tiešām ir patiesa ziņa.
Apmācību noslēgumā atskatījāmies uz ieguvumiem un saņēmām Youth pass sertifikātu, kā arī pārrunājām digitālās kompetences jēdzienu kā šī dokumenta sastāvdaļu. Youth pass sertifikāts ir vērtīgs pielikums jaunieša CV, jo tajā ir apkopotas kāda projekta laikā iegūtās prasmes, kas var būt svarīgas darba devējam, īpaši, ja jaunietis savu pirmo darba pieredzi vēl nav guvis.
2020.gada 19.martā Viļakas Valsts ģimnāzijā notika Metodiskā diena, kuras ietvaros tika rīkota nodarbība „Digitālo rīku izmantošana mācību procesā”- dalīšanās pieredzē ar apmācību laikā iegūtajām zināšanām.
Aicinu ikvienu izmantot programmas Erasmus+ piedāvātās iespējas, kas sekmē jaunatnes darba kvalitātes uzlabošanu un veicina prasmju, kompetenču un spēju attīstību mūža garumā gan pašiem jauniešiem, gan jaunatnes darbā iesaistītajiem!
Informāciju sagatavoja jaunatnes lietu speciāliste Madara Jeromāne