Liepājas Dzintara vidusskolas jaunieši ir ceļā uz vienoto skolu, t.i. – latvisku, vienotu un iekļaujošu skolu, uz izglītību valsts valodā, jo mācās bijušajā mazākumtautību skolā. Skolēnu līdzpārvaldē sapratām, ka tikai paši darot, varam mainīt vidi skolā, veidot to vēl demokrātiskāku, atvērtāku un latviskāku. Vienā no kopīgajām sarunām sapratām, ka jaunieši, kuru dzimtā valoda nav latviešu valoda, nejūtas piederīgi Latvijai, valstij, kura ir viņu dzimtene. Mūs tas satrauca, tāpēc meklējām iespējas, kā to risināt. 2023./2024. mācību gadā ar jauniešiem kopā īstenojām “Erasmus+” jaunatnes līdzdalības projektu “Es, Tu, Mēs Latvijā!”.
Projekta mērķis bija veicināt Liepājas Dzintara vidusskolas 13-19 gadus veco jauniešu aktīvu pilsonisko līdzdalību, dot iespēju jauniešiem iedziļināties Latvijas sabiedrības kultūras un demokrātiskajās vērtībās, kā arī apzināties sevi kā nozīmīgu sabiedrības daļu. Projektu “Es, Tu, Mēs Latvijā!” īstenoja Liepājas Dzintara vidusskolas jauniešu komanda, kuru vadīja 12. klases skolniece Viktorija Fedosejeva – viņa ir arī šī projekta idejas autore. Viktorija prata saliedēt komandu un deleģēt pienākumus. Lai īstenotu projektu, tika izveidotas sešas darba grupas. Katrs no jauniešiem - Viktorijas domubiedriem vadīja savu projekta darba grupu un katrā no tām iesaistījās un darbojās divi līdz trīs skolas jaunieši, kur katram bija iespēja darboties sev interesējošā grupā:
- projekta tehniskais nodrošinājums;
- reklāma un publicitāte;
- podkāsta veidošana;
- klātienes sarunu organizēšana;
- foruma organizēšana;
- teātra izrādes veidošana.
Projekta mācību process
Lai sasniegtu izvirzīto mērķi, projekta ietvaros organizējām iespēju jauniešiem mācīties, lai efektīvi veidotu stratēģiju un komandu, kurai būtu kopīgi mērķi un uzdevumi. Pirmās mācības notika divas dienas - pašizaugsmes treneres Ievas Cipriķes vadībā. Īpaši organizētas mācības jauniešiem par pilsoniskumu un jauniešu iesaistes iespējām vadīja arī Staņislavs Babins no biedrības “Radi Vidi Pats”. Svarīgs projekta uzdevums bija mācīties demokrātiju, novadīt klātienes sarunas ar lēmumpieņēmējiem, radošām personībām un Liepājas patriotiem, lai jaunieši mācītos debatēt, izteikt un pamatot savu viedokli, ieklausīties un uzstāties. Tikāmies ar Liepājas domes priekšsēdētāja vietnieku – Salvi Rogu, žurnālisti, filmas par Daugavpili režisori Vladislavu Romanovu un liepājnieci, režisori Maiju Kalniņu, kura kopā ar dziesminieci Zandu Štrausu runāja ar jauniešiem par piederību Liepājai un savai zemei Latvijai.
Raidieraksta izveide
Viens no “Es, Tu, Mēs Latvijā!” izaicinājumiem bija radīt podkāstu, kurā jaunieši diskutēja par sev aktuāliem piederības Latvijai jautājumiem ar lēmumpieņēmējiem, sabiedrībā zināmām personībām, kuri ar savu piemēru parādīja, ka Latvija ir iespēju zeme. Izveidojām četru podkāstu sēriju:
- Podkāsts “Kas man ir Latvija?”. Viesis Liepājas Dzintara vidusskolas direktors Pāvels Jurs.
- Podkāsts “Kā es jūtos Latvijā?”. Viesis Liepājas Liedaga vidusskolas direktores vietniece audzināšanas jomā, liepājniece, gide Marina Vikaine.
- Podkāsts “Kā kļūt par daļu no Latvijas?”. Viesis dzejniece, rakstniece, Liepājas Valsts tehnikuma karjeras konsultante Sandra Vensko.
- Podkāsts “Mani sapņi Latvijā”. Viesis biedrības "Radi Vidi Pats" projektu vadītājs Staņislavs Babins.
Teātra izrādes iestudēšana
Lai radītu vidi, kurā runā latviešu valodā, skolas jauniešu teātris “Impulss” IESTUDĒJA izrādi latviešu valodā. Izrādē kā aktieris piedalījās arī Liepājas Dzintara vidusskolas direktors Pāvels Jurs. Izrādē tika izmantota verbatim teātra metode. Jaunieši spēlēja sevi un izrādē rādīja, cik izaicinoši ir būt pusaudzim. Izrāde tika rādīta ne tikai Liepājas Dzintara vidusskolas skolēniem, bet arī Valmierā un Jūrmalā.
Forums-diskusija “ES, TU, MĒS LATVIJĀ!”
2024. gada 26. aprīlī skolā organizējām jauniešu forumu-diskusiju “Es, Tu, Mēs Latvijā!”. Forumā organizējām piecas sarunu salas “Kas esam mēs Latvijā un Latvijai?”, kurās piedalījās Liepājas Dzintara vidusskolas, Liepājas Liedaga vidusskolas un Liepājas Piemares pamatskolas jaunieši:
- “Ceļā uz vienotu skolu”,kuru vadītāja Liepājas Izglītības pārvaldes vadītājas p.i. Inga Ekuze;
- “Mana piederība Liepājai” ar vadītāju – Liepājas valstspilsētas pašvaldības deputātu Jāni Vilnīti;
- “Mana piederība Latvijai”, kuru vadītāja žurnāliste, audiovizuālā satura veidotāja Vladislava Romanova;
- “Valsts valoda – latviešu valoda” – vadītāja “ANG school - Education First Latvija” valodu skolas direktore Natālija Alandarenko;
- “Pilsoniskā līdzdalība”, kuru vadīja Liepājas Dzintara vidusskolas direktors Pāvels Jurs.
Foruma-diskusijas laikā arī lēmumpieņēmējiem bija iespēja komunicēt ar jauniešiem, savstarpēji veidot dialogu, abām pusēm gūstot būtiskas atziņas, kas ietekmēs, gan lēmumu pieņemšanu un savstarpējo izpratni. Noslēguma aptaujā visi jaunieši atzina, ka šie jautājumi ir svarīgi, ka iedvesmojoši bija tikties ar lēmumpieņēmējiem un to, ka projekts pievērsa uzmanību jautājumiem, kuri saistīti skolā ar vidi, kura motivētu un veicinātu jauniešu piederību Latvijai, lai jaunieši dzirdētu un gribētu runātu latviešu valodā. Esam gandarīti, ka viss plānotais izdevās un iesākto projektā turpināsim arī 2024./2025. mācību gadā.
Ieskats forumā-diskusijā
Projektā sasniegtie rezultāti un atziņas
Kopumā mūsu projekts veicināja jauniešus līdzdarboties un iesaistīties pilsoniskajā sabiedrībā, iepazīties ar citu mazākumtautības skolu jauniešu līdzpārvaldes jauniešiem. Lepojamies, ka jautājumu par piederību Latvijai aktualizējām ne tikai savā skolā, bet arī citās bijušajās mazākumtautību skolās – Liepājas Piemares pamatskolā un Liepājas Liedaga vidusskolā. Projekta laikā jaunieši tika uzklausīti un, mūsuprāt, sadzirdēti. Tas iedvesmoja jauniešus, jo viņi saprata, ka lēmumpieņēmēji ir pieejami un atvērti. Projekts deva iespēju jauniešiem, kuru dzimtā valoda nav latviešu valoda, saprast, ka viņi Latvijai ir svarīgi un nozīmīgi, bet tikai katra paša ziņā ir izdarīt izvēli. Ceram, ka ar šo projektu jaunieši spers soli pretī un būs ieinteresēti ikdienā runāt latviešu valodā, pēc vidusskolas mācīsies Latvijas augstskolās un savu dzīvi saistīs ar Latviju. Projekts jauniešiem ir sniedzis iespēju apgūt arī neformālo izglītību, mācījis jauniešu kvalitatīvu sadarbību, veicinājis mazākumtautību jauniešu iekļaušanu Latvijas sabiedrībā, iedrošinājis jauniešus līdzdalībai demokrātiskajā dzīvē, kā arī veicinājis izpratni par kopējām vērtībām. Darot mēs pilnveidojām un nostiprinājām savu pilsoniskuma, kultūras izpratnes un izpausmes, digitālo un projekta rakstīšanas kompetences.
Noslēdzoties projektam, mēs skaidri sapratām, ka projekta aizsāktās idejas turpināsies. Tas mums deva lielu gandarījumu, jo sapratām, ka esam iesākuši ko lielu un nozīmīgu ne tikai mums pašiem, bet arī mūsu Liepājas Dzintara vidusskolai. Es, Tu, mēs esam Latvijā! Dzīvojam, radām un strādājam kopā. Tā mēs mācāmies! Tā veidojas mūsu piederība Latvijai!
Pieredzes stāsta autore: Liepājas Dzintara vidusskolas direktora vietniece audzināšanas jomā Iveta Kalniņa