Ceļojumi bieži tiek romantizēti kā iespēja atpūsties un baudīt jaunas vietas, taču patiesībā tas ir kas daudz vairāk. Tie ir izaicinājumu, kļūdu un pārbaudījumu pilni, un tieši šajos mirkļos cilvēks visvairāk aug un attīstās. Mans iniciatīvas “DiscoverEU” ceļojums nebija vienkāršs – tas bija piedzīvojums, kas lika izkāpt no komforta zonas, cīnīties ar stresu un nogurumu, bet vienlaikus arī piedzīvot neaizmirstamus brīžus un iepazīt sevi no jauna.
Negaidīta iespēja, kas mainīja visu
Viss sākās ar negaidītu iespēju – nejauši atradu informāciju par ceļojuma karti, kas ļautu apceļot Eiropu ar vilcieniem. Pieteicos iniciatīvai “DiscoverEU”, īpaši neko negaidot, bet, kad saņēmu apstiprinājumu, satraukums kļuva reāls. Man bija jāizplāno viss – maršruts, biļetes, naktsmītnes. No sākuma tas šķita gandrīz neiespējami. Milzīgais informācijas apjoms, neskaidrības par transportu un neziņa par to, kas mani sagaida, lika šaubīties par savu izvēli. Taču vēlme pēc piedzīvojuma uzvarēja.
No Barselonas līdz Budapeštai – piedzīvojumi un gūtās mācības
Mans ceļš sākās Barselonā, Spānijā – pilsētā, kas pārsteidza ar savu kultūru un dinamiku. Rītā, kad bija jādodas prom, pieļāvu diezgan lielu kļūdu, nedzirdēju modinātāju un gandrīz nogulēju pašu pirmo vilcienu. Tā bija neliela, bet svarīga mācība – ceļojumā jārēķinās ar neparedzētām situācijām. Tālāk devos uz Franciju, kur vilcienu sistēma sākotnēji bija sarežģītāka, nekā domāju. Neskatoties uz stresu un vilcienu kavēšanos, Monako sniedza negaidītu prieku – tur atradu vislabāko McDonald’s maltīti savā dzīvē. Itālijā piedzīvoju gan vilcienu darbinieku streikus, gan apšaubāmu pieredzi Venēcijā, kur radās jautājums – vai es vispār šeit esmu legāli? Slovēnijā ierados ar vienu mērķi – redzēt Bledas ezeru, rezultātā netīšām iekāpu vilcienā ar galamērķi – Vīne (Austrija). Horvātijā, noguruma pārņemta un saules karstuma lutināta, sapratu, cik ļoti man pietrūkst māju, bet Budapeštā (Ungārijā), nu jau saules karstuma vajāta, atklāju, ka pēc visa piedzīvotā esmu kļuvusi daudz izturīgāka.
Ceļojuma nozīme un ieguvumi
Ceļojuma beigās, Polijā un Lietuvā, sasniedzu zemāko punktu – vilcienu kavēšanās, daudzās stresa situācijas un plānu maiņas, lika uzdot jautājumu – kāpēc es vispār devos šajā ceļojumā? Bet atbilde atnāca pati – tāpēc, ka šie mirkļi mani veido stiprāku. Atgriežoties mājās, es sapratu – šis ceļojums nebija tikai par skaistām pilsētām vai Instagram bildēm. Tas bija par izaugsmi, neatkarību un spēju pielāgoties jebkurai situācijai. Es devos prom kā meitene, kura baidījās no nezināmā, bet atgriezos kā cilvēks, kurš zina – pasaule ir pilna iespējām, un vienīgais, kas mūs ierobežo, ir mūsu pašu bailes. Tagad es ar pārliecību varu teikt – ceļojumi nav tikai par vietām, bet gan par to, ko mēs piedzīvojam, un kā mēs tajos maināmies.
Pieredzes stāsta autore: Ieva Rābe