Viss sākas šeit. Erasmus 35. Programmas “Erasmus+” 35. jubilejas gadā programmas dalībnieki: organizācijas; mācību vadītāji, jaunieši, jaunatnes jomas eksperti un entuziasti dalās savā pieredzē un stāstos par iegūto un vērtīgo, ko sniegusi programma.
Stāsta Jēkabs Dzenītis, Klubs “Māja” projektu koordinators
Pastāsti par savu līdzšinējo pieredzi programmā “Erasmus+”
Mūsu organizācijai ir “Erasmus+” akreditācija, un es pats esmu mazāk piedalījies projektos, vairāk koordinējis un palīdzējis koordinēt “Erasmus+” projektus. Man ir pieredze gan rakstot gan realizējot projektus. Es tagad strādāju pie projekta, kur mēs informējam jauniešus par vēlēšanām. Esmu daudz dažādos līmeņos strādājis ar projektiem. Tie ir “Erasmus+” projekti, “Eiropas Solidaritātes korpuss” projekti un arī projekti ārpus Jaunatnes starptautisko programmu aģentūras.
Kā tu raksturotu programmu “Erasmus+”?
“Erasmus+” vērtības vai es teiktu mērķi ir noteikti vienot jauniešus no Eiropas. Ja jaunietim iepriekš nav bijusi iespēja ceļot, tad viņam tagad ir iespēja un mācīties lietas neformālā veidā, nevis skolas solā, bet tiešām, ka tu izej ārā, esi kopā ar līdzīgi domājošiem jauniešiem un ka jūs ar kopēju mērķi strādājat pie kaut kā. Vai tās ir informācijas tehnoloģijas, vide, domāšana vai diži jebkas cits, kaut kā radīšana. Tu esi tajā “Erasmus+” projektā konkrētu laiku, ar vienotu mērķi kopā ar līdzīgi domājošiem jauniešiem.
Vai un kāpēc tu ieteiktu programmu “Erasmus+” saviem draugiem un citiem jauniešiem?
Es noteikti ieteiktu “Erasmus+” projektu visiem, jo tā ir pieredze iepazīt sevi, citus, iepazīt citas kultūras. Es gribētu teikt, ka es sāku kļūt daudz komunikablāks pateicoties “Erasmus+” projektiem un saprotot, ka cilvēki ir tik pieņemoši un atvērti. Tā ir arī iespēja padziļinātāk izprast lietas, kas tev interesē. Zinu, ka daudzi jaunieši par vidi tagad aktīvi runā caur “Erasmus+” projektiem ar citiem jauniešiem no citām valstīm Eiropā. Tas ir tik forši, ka ir tā tīklošānās iespēja. Kad es runāju ar vecākiem, viņi mazliet apskauž, ka ir šāda iespēja tagad, jo viņiem nebija tādas iespējas viņu laikā.
Vai un kā Covid-19 pandēmija ietekmēja projektu īstenošanu?
Covid-19 man šķiet pavēra jaunas iespējas redzēt, kā citādāk var realizēt lietas. Ka nevajag vienmēr būt klātienē un dažas lietas var darīt arī attālināti. Daudz kas apstājās cilvēkiem un bija izaicinājumi, ar kuriem vajadzēja strādāt projektu realizētājiem un pašiem dalībniekiem. Bija jaunieši, kas bija iesprūduši kādā valstī atgriežoties no “Erasmus+”. Taču es uzskatu, ka tas bija tāds adaptācijas process un ar laiku kļuva vieglāk - vai tās bija maskas, testi vai kaut kas hibrīdformātā. Man šķiet “Erasmus+” ļoti labi adaptējās.
Ko tu novēlētu programmai “Erasmus+” 35 gadu jubilejā?
Novēlu programmai tiekties sasniegt vairāk jauniešus, kuriem nav šī pieredze bijusi pirms tam. Strādāt ar jauniešiem, kuri varbūt nezina un vairāk strādāt pie informācijas nodošanas jauniešiem reģionos, ārpus lielajām pilsētām, kādās lauku skolās. “Erasmus+” tiešām var izmainīt jaunietim, es gribētu teikt, pat dzīvi. Es zinu, ka man tas noteikti kaut kādā līmenī izmainīja, un es to noteikti ieteiktu jebkuram citam.
