Meklēt

Profesionālās izglītības aktualitātes Eiropā

Atskaņot tekstu Drukāt

Eiropas Savienības (ES) profesionālās izglītības prioritātes ir daudzpusējas vienošanās rezultāts. Par konkrētajām prioritātēm vienojas ES dalībvalstis, ES kandidātvalstis, Eiropas Ekonomiskās zonas (EEZ) valstis, Eiropas sociālie partneri, Eiropas Komisija.

 

Būtiskākās vienošanās:

  • Kopenhāgenas process [1] kopš 2002. gada, tā ietvaros noteiktos laika posmos notiek vienošanās par kopējām profesionālās izglītības prioritātēm Eiropā.  
  • Briges paziņojums [2] (2010. gads) - paziņojuma centrālie elementi vispārējā redzējumā par profesionālās izglītības un apmācības modernizāciju -   nodrošināt kvalitatīvu un elastīgu profesionālo izglītību un apmācību un starpvalstu mobilitāti.  
  • Rīgas secinājumi [3] (2015 – 2020) - 2015. gada 22. jūnija Rīgas secinājumos saskaņoto prioritāšu uzraudzība, ko veic Cedefop, tika atzīmēts, ka:
    • valstīm ir izdevies modernizēt vairākus profesionālās izglītības un apmācības aspektus, jo īpaši tādus kā māceklība un mācīšanās darbavietā, kvalitātes nodrošināšana, prasmju paredzēšanas mehānismu un konsultatīvo struktūru, kurās tiek iesaistīti sociālie partneri, izveidošana, caurlaidīguma un elastīguma palielināšana un – pēdējā laikā – lielāka pievēršanās digitālajām prasmēm;
    • ņemot vērā digitālo un zaļo pārkārtošanos, ir būtiski jāpaplašina un jāuzlabo profesionālās izglītības un apmācības piedāvājums gan jauniešiem, gan pieaugušajiem, vienlaikus arī palielinot sākotnējās profesionālās izglītības un apmācības pievilcīgumu un kvalitāti.  
  • Eiropas Parlamenta un Padomes 2009. gada 18. jūnija Ieteikums par Eiropas kvalitātes nodrošināšanas pamatprincipu ietvarstruktūras izveidošanu profesionālajai izglītībai un apmācībām [4] (EQAVET – European Quality Assurance Reference Framework). Tika noteikta ietvarstruktūra, kas dalībvalstīm palīdzētu uzlabot savu profesionālās izglītības un apmācības sistēmu kvalitāti un palielinātu dalībvalstu profesionālās izglītības un apmācības politikas pasākumu pārredzamību.  
  • Eiropas Parlamenta un Padomes 2009. gada 18. jūnija Ieteikums par Eiropas kredītpunktu sistēmas izstrādi profesionālajai izglītībai un apmācībai [5] (ECVET - European Credit System for Vocational Education and Training). 

Tika noteikts mērķis:

  • uzlabot mācību rezultātu atzīšanu, uzkrāšanu un pārnešanu,
  • atbalstīt mobilitāti un mūžizglītību,
  • kā arī izveidot ES kredītpunktu sistēmu profesionālās izglītības un apmācības jomā.
  • Osnabrikas deklarācija [6] (2021-2025). Noteiktas 4 prioritātes profesionālajā izglītībā:
    • noturība un izcilība – nodrošinot kvalitāti, iekļautību un elastīgumu;
    • mūžizglītības kultūras izveide - tālākizglītības un digitalizācijas nozīme;
    • ilgtspējība - zaļā saite profesionālajā izglītībā;
    • Eiropas izglītības telpa un profesionālās izglītības starptautiskā dimensija.

Daudzās valstīs ir ieviestas iniciatīvas, kuru mērķis ir veicināt izcilību profesionālajā izglītībā un apmācībā (PIA) un PIA labāk sasaistīt ar inovācijas un prasmju ekosistēmām. Sekojot šiem paraugiem, patlaban tiek izmēģināta profesionālās izglītības izcilības centru koncepcija ar mērķi panākt, lai tie konkrētās mācību jomās kļūtu par pasaules līmeņa atsauces punktiem gan sākotnējai apmācībai, gan turpmākai prasmju pilnveidei un pārkvalifikācijai gan jauniešiem, gan pieaugušajiem, vienlaikus arī palielinot sākotnējās PIA pievilcīgumu un kvalitāti.

 

Eiropas kvalitātes nodrošināšanas pamatprincipu ietvarstruktūra (EQAVET ietvarstruktūra) tiek izmantota valsts kvalitātes nodrošināšanas sistēmās gan sākotnējā PIA, gan profesionālajā tālākizglītībā un tālākapmācībā.

 

Desmit EQAVET īstenošanas gados šī ietvarstruktūra ir veicinājusi valstu kvalitātes nodrošināšanas sistēmu reformēšanu, tomēr tā nav būtiski uzlabojusi kvalitātes nodrošināšanas pasākumu pārredzamību un lielākoties tika izmantota sākotnējā PIA. Tāpēc 2009. gada ieteikumā minētā EQAVET ietvarstruktūra integrēta jaunos ES ieteikumos, un tai pievienoti elementi, kas palīdz novērst trūkumus, kas konstatēti tās īstenošanā un kas ir saistīti ar mācību rezultātu kvalitāti, sertifikāciju un novērtēšanu, apspriešanos ar ieinteresētajām personām, skolotāju un pasniedzēju lomu, mācīšanos darbavietā un ar profesionālās izglītības un apmācības elastīgumu.

 

Eiropas kredītpunktu sistēma profesionālajai izglītībai un apmācībai (ECVET) ir plaši veicinājusi kvalitatīvākas mobilitātes pieredzes veidošanos, taču ECVET punktu koncepcija pārsvarā netika izmantota, un ECVET netika pielietota, lai izstrādātu Eiropas kredītpunktu sistēmu PIA  jomā.

 

ECVET rīki (piemēram, mācību līgums un saprašanās memorands), ar kuriem tiek atbalstīta profesionālās izglītības apguvēju mobilitāte, ir jāpilnveido saistībā ar citiem ES instrumentiem, piemēram, tiem, kas saņem atbalstu no Erasmus+ programmas.

 

Tāpēc Eiropas Padomes jaunajā ieteikumā iekļauti ECVET pamatprincipi (piemēram, mācību rezultātu vienības), kas saistīti ar elastīgumu.  Profesionālajām kvalifikācijām pēc vidusskolas un terciārajā līmenī var piemērot jau patlaban izmantoto Eiropas kredītpunktu pārneses un uzkrāšanas sistēmu.

 

 

Eiropas Savienības padomes 2020. gada 24. novembra
IETEIKUMS PAR PROFESIONĀLO IZGLĪTĪBU UN APMĀCĪBU (PIA) ILGTSPĒJĪGAI KONKURĒTSPĒJAI, SOCIĀLAJAM TAISNĪGUMAM UN NOTURĪBAI [7] (2020/C 417/01)

 

Ieteikumi vērsti uz Eiropas izglītības telpas mērķi – izveidot īstenu Eiropas mācību telpu, kur kvalitatīvai un iekļaujošai izglītībai un apmācībai netraucē robežas un kuras mērķis ir likvidēt šķēršļus augstākās izglītības un vidējās izglītības, un mācību kvalifikāciju, un ārvalstīs pavadītu mācību periodu rezultātu atzīšanai:

  • PIA iestāžu absolventu, kas strādā, īpatsvaram vajadzētu būt vismaz 82 %.
  • 60 % absolventu, kuri nesen absolvējuši PIA iestādi, profesionālās izglītības un apmācības laikā ir izmantojuši mācīšanos darbavietā.
  • 8 % PIA apguvēju iesaistās mācību mobilitātē ārvalstīs.

 

Profesionālā izglītība un apmācība:

  • elastīgi pielāgojas izmaiņām darba tirgū;
  • profesionālās izglītības un apmācības programmas visos līmeņos ietver mācīšanos darbavietā, un tās komponenti tiek plašāk izvērsti arī profesionālajā tālākizglītībā un tālākapmācībā; tiek pilnveidotas māceklības shēmas, lai uzlabotu Garantijas jauniešiem piedāvājumus  – tās tiek papildinātas ar atbilstošu atbalstu un pasākumiem māceklības piedāvājuma stabilizēšanai - , un arī lai rastu risinājumu maziem uzņēmumiem raksturīgajām problēmām; atbilstoši valsts kontekstam varētu nodrošināt motivējošus pasākumus darba devējiem, lai dažādās ekonomikas jomās izveidotu iespējas mācīties darbavietā;
  • tās pamats ir elastīgums un izaugsmes iespējas. PIA programmu pamatā ir mācību rezultātu moduļi jeb vienības, un ir ieviesti validācijas mehānismi, kas ļauj pārnest, atzīt un uzkrāt individuālos mācību rezultātus, lai atbilstoši valsts kontekstam iegūtu attiecīgi kvalifikāciju vai daļēju kvalifikāciju;
  • ir inovāciju un izaugsmi veicinošs faktors un sagatavo digitālās un zaļās pārkārtošanās procesam un pieprasītām profesijām. Profesionālās izglītības izcilības centri darbojas kā katalizatori vietējās uzņēmējdarbības ieguldījumiem, veicinot atveseļošanu, digitālo un zaļo pārkārtošanos, Eiropas līmeņa un reģionālu inovāciju un pārdomātas specializācijas stratēģijas, attīstot PIA, tostarp augstākos kvalifikācijas līmeņos (5.–8. EKI līmenī) atbilstoši valsts kontekstam, un nodrošina novatoriskus pakalpojumus, kā arī inovatīvus pārkvalifikācijas risinājumus strādājošajiem, kuri ir pakļauti atlaišanas riskam;
  • ir pievilcīga izvēle, kuras pamatā ir mūsdienīga un digitalizēta mācību pakalpojumu sniegšana / prasmju nodrošināšana. Profesionālā sākotnējā izglītība un apmācība un tālākizglītība un tālākapmācība ir mūžizglītības daļa. Ir iespējams elastīgi un viegli virzīties gan no sākotnējās PIA uz profesionālo tālākizglītību un tālākapmācību, gan no vispārējās izglītības uz augstāko izglītību;
  • PIA apguvējiem un darbiniekiem ir nodrošinātas mācību mobilitātes iespējas, kuras ietver virtuālo mobilitāti, ilgtermiņa mobilitāti un mobilitāti uz trešām valstīm un kas tiek veicinātas, izmantojot un atzīstot mācību rezultātu vienības un attiecīgos Eiropas rīkus;
  • veicina vienlīdzīgas iespējas. PIA programmas ir iekļaujošas un pieejamas neaizsargātām grupām, piemēram, personām ar invaliditāti, mazkvalificētiem/mazprasmīgiem iedzīvotājiem, minoritātēm, personām ar migrantu izcelsmi un personām, kurām ir mazāk iespēju ģeogrāfiskās atrašanās vietas un/vai sociālekonomiski nelabvēlīgās situācijas dēļ. Ar mērķtiecīgiem pasākumiem tiek veicināts dzimumu līdzsvars profesijās, kas tradicionāli tiek uzskatītas par “vīriešu” vai “sieviešu” profesijām, un kopīgiem spēkiem tiek kliedēti ar dzimumu saistīti un citu veidu stereotipi;
  • tās pamatā ir kvalitātes nodrošināšanas kultūra.

Ar Eiropas Savienības padomes 2020. gada 24. novembra “Ieteikums par profesionālo izglītību un apmācību (PIA) ilgtspējīgai konkurētspējai, sociālajam taisnīgumam un noturībai” (2020/C 417/01) tiek aizstāti Eiropas Parlamenta un Padomes 2009. gada 18. jūnija “Ieteikums par Eiropas kvalitātes nodrošināšanas pamatprincipu ietvarstruktūras izveidošanu profesionālajai izglītībai un apmācībām (EQAVET)” un Eiropas Parlamenta un Padomes 2009. gada 18. jūnija “Ieteikums par Eiropas kredītpunktu sistēmas izstrādi profesionālajai izglītībai un apmācībai (ECVET)”, saglabājot un pilnveidojot šajos ieteikumos minētos principus turpmākajā darbībā PIA kvalitātes pilnveidē.