Profesionālajai izglītībai mūsdienās jāspēj ātri un elastīgi pielāgoties darba tirgus vajadzībām, piedāvājot kvalitatīvas mācību iespējas gan jauniešiem, gan pieaugušajiem.
Kvalitatīvas profesionālās izglītības nodrošināšana saistīta ar daudziem aspektiem ‒ pedagogu profesionālo kompetenču pilnveidi, karjeras atbalsta pasākumu īstenošanu, profesionālās izglītības iestāžu tīkla sakārtošanu, infrastruktūras modernizēšanu, izglītības programmu kvalitātes paaugstināšanu, t.sk. uz darba tirgus pieprasījumu orientētu modulāro profesionālās izglītības programmu īstenošanu, kā arī prakses kvalitātes uzlabošanu un inovatīvu pieeju nodrošināšanu, piemēram, darba vidē balstītām mācībām.
Lai veicinātu profesionālās izglītības kvalitātes nodrošināšanu, 2022. gada 1. aprīlī stājušies spēkā grozījumi Profesionālās izglītības likumā, ar mērķi veidot elastīgu, uz indivīda vajadzībām un spējām orientētu kvalitatīvu profesionālās izglītības sistēmu, kura vienlaikus pilnībā atbilstu nozaru vajadzībām. Izmaiņas paredz:
- tuvināt līdzšinējo nozares profesionālo kvalifikāciju sistēmu Eiropas praksei, no pieciem līdzšinējiem profesionālās kvalifikācijas līmeņiem pārejot uz astoņiem, tādējādi nodrošinot salīdzināmību ar citu valstu kvalifikāciju sistēmām vai ietvarstruktūrām;
- iespēju izglītojamajam saņemt dalīti profesionālo izglītību apliecinošus dokumentus un profesionālo kvalifikāciju apliecinošus dokumentus, respektīvi, saņemt valsts atzītu kvalifikāciju apliecinošu dokumentu ne tikai par profesionālās kvalifikācijas apguvi, bet arī par profesionālās kvalifikācijas daļas vai atsevišķu moduļu apguvi;
- iespēju veidot nozaru eksaminācijas centrus, kuros nozaru organizācijām būs lielākas iespējas iesaistīties profesionālās kvalifikācijas piešķiršanā, to darot neatkarīgi no izglītotāja;
- piešķirt profesionālās izglītības iestādei statusu – tehnikums, mākslu izglītības kompetences centrs, profesionālā vidusskola un profesionālās tālākizglītības centrs, nosakot to pēc mērķiem un uzdevumiem; būtiski uzsvērt, ka tehnikumi un mākslu izglītības kompetences centri varēs īstenot LKI 5. līmeņa profesionālās tālākizglītības programmas;
- pāreju no izglītības programmu akreditācijas uz izglītības iestāžu institucionālo akreditācijas sistēmu, sākot ar 2024. gadu. Akreditācijā tiks vērtēta gan iestādes darbības kvalitāte, gan atbilstība dibinātāja noteiktajam iestādes statusam. Akreditētas izglītības iestādes arodizglītības, profesionālās vidējās izglītības daļas varēs īstenot kā profesionālās tālākizglītības vai profesionālās pilnveides izglītības programmas bez papildu licencēšanas;
- iespēju personai mācīties jebkurā vietā un laikā visa mūža garumā, uzkrājot un pārnesot sasniegtos mācīšanās rezultātus, lai pierādītu savu kompetenci, vai nu turpinot mācīties vēlākos posmos, vai saņemot valsts atzītus dokumentus par attiecīgās profesionālās kvalifikācijas vai tās daļas apguvi;
- nodrošināt monitoringu par profesionālās izglītības programmu absolventu iegūto kvalifikāciju, nodarbinātību un ienākumiem, veicot izvērtējamu par absolventu iekļaušanos darba tirgū pirmajos divos gados pēc absolvēšanas.
Lai nodrošinātu grozījumu Profesionālās izglītības likumā ieviešanu, risinātu darba tirgus izaicinājumus un īstenotu vīziju par izglītību līdz 2027. gadam, Ministru kabinets 2021. gada 22. jūnijā ir apstiprinājis Izglītības attīstības pamatnostādnes 2021.‒2027. gadam "Nākotnes prasmes nākotnes sabiedrībai", nosakot četrus izglītības attīstības mērķus:
- augsti kvalificēti, kompetenti un uz izcilību orientēti pedagogi un akadēmiskais personāls;
- mūsdienīgs, kvalitatīvs un uz darba tirgū augsti novērtētu prasmju attīstīšanu orientēts izglītības piedāvājums;
- atbalsts ikviena izaugsmei;
- ilgtspējīga un efektīva izglītības sistēmas un resursu pārvaldība.
Izglītības attīstības pamatnostādnes 2021. ‒ 2027. gadam "Nākotnes prasmes nākotnes sabiedrībai" ir vidēja termiņa politikas plānošanas dokuments, kas nosaka vienotu valsts politiku un attīstības stratēģiju izglītībā no 2021. gada līdz 2027. gadam, t.sk. mērķus, galvenos rīcības virzienus un uzdevumus izvirzīto mērķu sasniegšanai, politikas rezultātus un rezultatīvos rādītājus.
Izglītības attīstības pamatnostādnēs noteikti šādi nākotnes Latvijas izglītības sistēmai būtiski raksturlielumi:
- individualizēta mācību pieeja, kur izglītības piedāvājums atbilst indivīda vajadzībām un iespējām; indivīda izaugsme, tiek mērīts attīstības progress; ir iespējas plānot individuālus mācīšanās un pašattīstības ceļus; aktīvi tiek izmantotas tehnoloģijas individualizētu mācību risinājumu nodrošināšanā;
- sabalansēta un nākotnes vajadzībām atbilstošu prasmju apguve, kas aptver gan vispārīgās jeb caurviju prasmes (t.sk. pašvadītu mācīšanos, pilsonisko līdzdalību, digitālās prasmes, zaļās prasmes u.c.), gan darba tirgum aktuālas un noderīgas specifiskas zināšanas un prasmes un ko nosaka sadarbībā ar izglītības sektoru un tautsaimniecības nozarēm;
- izglītības iestāžu funkcionāla transformācija, izglītības iestādēm kļūstot par "mācīšanās organizācijām", kas piedāvā daudzveidīgas mācīšanās iespējas jauniešiem un pieaugušajiem; tās būs organizācijas ar augstu vadības, pedagogu un akadēmiskā personāla profesionālās kompetences līmeni, stratēģisku darbības redzējumu, atbildību un autonomiju, vērstas uz aktīvu sadarbību ‒ gan savstarpēji, gan ar citām iesaistītajām pusēm, tādējādi nodrošinot efektīvu resursu pārvaldību un zināšanu un labās prakses pārnesi;
- pilnveidota izglītības pārvaldības sistēma, kurā, līdzdarbojoties ieinteresētajām pusēm, tiek stratēģiski plānota nozares darbība, ievērojot pētījumos konstatētās nākotnes vajadzības; kurā tiek izvērtēti izglītības politikas risinājumi labāko alternatīvu ātrai un efektīvai ieviešanai; regulāri tiek īstenota snieguma uzraudzības sistēma (kvalitātes monitorings), iesaistot dažādas puses un veidojot konstruktīvu un mērķtiecīgu komunikāciju un sadarbību ar sabiedrību.
Zināšanu ekonomika balstās uz cilvēkkapitāla attīstību un tā produktivitāti, tādējādi aktuāla ir ikviena indivīda potenciāla, talantu un spēju pilnveide, ko vislabāk var nodrošināt individuāla pieeja nepieciešamo kompetenču apguvei. Lai varētu īstenot individualizētas mācības, ir nepieciešamas izmaiņas izglītības organizācijā, t.sk., ievērojot diferenciāciju mācību procesā un sekojot ikviena indivīda sniegumam un tā progresam. Izglītības attīstības pamatnostādnes paredz, ka tehnikumi tiks attīstīti kā nacionāla līmeņa metodiskie centri savai darbībai prioritārās nozarēs, lai veicinātu savstarpēji papildinošu vispārējās un profesionālās izglītības satura un darba vidē balstītu mācību īstenošanu, kā arī efektīvu un koordinētu tehnikumu un nozares sadarbību. Izglītības attīstības pamatnostādnēs ir uzsvērta ECVET un EQAVET principu īstenošana, kas ļaus nodrošināt mūžilgas karjeras attīstību un darba tirgus prasībām atbilstošu piedāvājumu kvalitāti, kā arī novērtēt ārpus formālās izglītības ceļā iegūtās kompetences. Lai profesionālās izglītības piedāvājums būtu kvalitatīvs, visiem profesionālās izglītības iestāžu izglītojamajiem (t.sk. pieaugušajiem, kā arī potenciālajiem izglītojamajiem (piemēram, skolēniem pamatizglītības pakāpē)) jānodrošina savlaicīgs, individualizēts un pastāvīgs atbalsts karjeras attīstībai, t.sk. jāsniedz informācija par iespējām.