Septembrī norisinājās izglītojošs eTwinning tīmekļseminārs par iekļaujošo izglītību, kurā tika padziļināti pārrunāti jautājumi par bērnu ar emocionālām un uzvedības grūtībām atpazīšanu un atbalstīšanu izglītības iestādēs. Tīmekļsemināru vadīja Pusaudžu resursu centra speciāliste, mākslas terapeite, dialektiski behaviorālās terapijas speciāliste un speciālās izglītības pedagoģe Anna Gubermane, kura dalījās gan teorētiskajās atziņās, gan praktiskajā pieredzē.
Biopsihosociālais modelis
Tīmekļsemināra pamatā bija atziņa, ka ikviena bērna attīstība un uzvedība ir jāskata caur biopsihosociālo modeli, kurā bioloģiskie, psiholoģiskie un sociālie faktori ir cieši savstarpēji saistīti. Bioloģiskās īpatnības, piemēram, uzmanības deficīta un hiperaktivitātes sindroms (UDHS), autiskā spektra iezīmes vai paaugstināts sensorais jutīgums, būtiski ietekmē bērna spēju adaptēties mācību vidē un regulēt savas emocijas. Speciāliste uzsvēra, ka pedagoga uzdevums ir novērot bērna rīcību dinamikā un vērtēt to attīstības kontekstā, nevis mēģināt patvaļīgi noteikt medicīniskas diagnozes.
Praktiskās atziņas un piemēri no izglītības ikdienas
Tīmekļseminārā tika demonstrēti spilgti piemēri, kas parāda, cik neviennozīmīgi var būt bērna uzvedības un mācību grūtību cēloņi. Kā viens no uzskatāmākajiem piemēriem tika minēti dzirdes uztveres un dzirdes traucējumi, kas visbiežāk veidojas pēc atkārtotām saaukstēšanās slimībām agrīnā vecumā. Atbalstošā un rūpīgā ģimenes vidē šādas grūtības bieži paliek nepamanītas, jo vecāki intuitīvi pielāgojas – runā tieši, lēnām un skatās bērnam acīs, savukārt bērns iemācās nolasīt teikto no lūpām. Tomēr, nokļūstot bērnudārza grupā vai skolas klasē, kur skolotājs nespēj katram audzēknim nodrošināt individuālu vizuālu kontaktu, bērnam rodas izpratnes robi, kas vēlāk var izpausties kā noslēgšanās sevī vai agresīvas uzvedības lēkmes.
Tāpat tīmekļsemināra laikā tika uzsvērta paša pedagoga pašsajūtas un emocionālā stāvokļa nozīme saspringtu situāciju vadīšanā. Pirms reaģēt uz sarežģītu situāciju klasē, skolotājam vispirms ieteicams pievērst uzmanību savam fiziskajam stāvoklim – elpošanai, plecu sasprindzinājumam un sejas muskuļiem. Tikai saglabājot mieru un samazinot apkārtējos kairinātājus, skolotājs spēj sniegt bērnam skaidras, īsas izvēles un palīdzēt atgūt drošības sajūtu. Pedagogs ir atbildīgs par atbalsta sniegšanas procesu un faktu fiksēšanu, bet ne par gala rezultātu vai medicīnisku problēmu atrisināšanu, kas noņem lieku psiholoģisko spriedzi no skolotāja pleciem.
Noskaties ierakstu!
Visiem interesentiem, kuri vēlas padziļināti izprast komunikācijas algoritmus ar vecākiem un atbalsta personālu, tiek piedāvāta iespēja noskatīties tīmekļsemināra pilno videoierakstu. Tāpat rakstam ir pievienota lektores sagatavotā prezentācija, kas ļauj ērti sekot līdzi diskusijai un detalizēti izpētīt visus ieteikumus ikdienas darbam izglītības iestādē.
A.Gubermanes prezentācija (PDF)
Tīmekļsemināra ieraksts
