[gallery columns="2" size="large" link="none" ids="26545,26544"]
No 14. līdz 17. septembrim Somijā notika Iekļaušanas un dažādības forums 2026 (Inclusion & Diversity Forum 2026), kas ir viena no nozīmīgākajām Eiropas platformām iekļaušanas un dažādības jautājumu apspriešanai jaunatnes jomā. Tajā pulcējās aptuveni 150 dalībnieki no Eiropas Komisijas, nacionālajām aģentūrām, SALTO resursu centriem, pētniecības organizācijām un jaunatnes jomas organizācijām. Latviju forumā pārstāvēja Jaunatnes starptautisko programmu aģentūras (JSPA) iekļaušanas un dažādības projektu koordinatore Iluta Balode kopā ar Laini Aleksandru Dovkanti no invalīdu un viņu draugu biedrības "Apeirons" un Kristīnu Kastronovo, JSPA mācību vadītāju un iekļaušanas projektu īstenotāju (biedrība "Miromida").
Pasākuma galvenais mērķis bija izvērtēt līdzšinējo programmu
“Erasmus+” un
“Eiropas Solidaritātes korpuss” iekļaušanas un dažādības stratēģijas īstenošanu un sniegt rekomendācijas nākamajam Eiropas Savienības (ES) programmu periodam (2028.-2034.). Šī gada foruma tēma bija"Maximising Impact", aicinot diskutēt par to, kā Eiropas jaunatnes programmas var radīt ilgtermiņa un jēgpilnu ietekmi jauniešu dzīvēs, organizācijās un kopienās.
Iekļaušana un dažādība nākamajā ES programmu periodā
Viena no centrālajām foruma tēmām bija esošās iekļaušanas un dažādības stratēģijas izvērtēšana. Dalībnieki analizēja līdzšinējos sasniegumus un diskutēja par to, kas būtu uzlabojams nākotnē. Īpaši tika uzsvērta nepieciešamība padarīt stratēģiju saprotamāku un pieejamāku ne tikai nacionālajām aģentūrām, bet arī organizācijām un projektu īstenotājiem, kuri ikdienā strādā ar jauniešiem.
Eiropas Komisijas pārstāve savā prezentācijā par nākamā ES programmu perioda plānošanu atkāja, ka iekļaušana un dažādība arī pēc 2027. gada saglabāsies kā viena no ES jaunatnes programmu prioritātēm, turklāt forumā vairākkārt tika uzsvērta nepieciešamība šo principu īstenošanu padarīt vēl mērķtiecīgāku un pieejamāku organizācijām un jauniešiem visā Eiropā. Tika diskutēts arī par iespējām vienkāršot projektu procedūras, stiprināt atbalstu organizācijām, kas strādā ar jauniešiem ar ierobežotām iespējām, un meklēt jaunus veidus, kā programmās sasniegt mazāk pārstāvētās mērķgrupas.
Nepietiekami pārstāvēto jauniešu sasniegšana un šķēršļi līdzdalībai
Nozīmīga programmas daļa bija veltīta arī RAY pētījumu tīkla datiem par nepietiekami pārstāvētajām grupām “Erasmus+” un “Eiropas Solidaritātes korpuss” projektos. Pētījuma rezultāti apliecināja, ka starptautiskajās aktivitātēs joprojām retāk iesaistās jaunieši no lauku un attāliem reģioniem. Diskusijās tika akcentēta nepieciešamība vairāk pievērst uzmanību ne tikai tiem jauniešiem, kuri programmās jau piedalās, bet arī tiem, kuri dažādu šķēršļu dēļ līdz šīm iespējām nenonāk.
Forumā vairākkārt izskanēja atziņa, ka šķēršļi līdzdalībai bieži nav saistīti tikai ar transportu, attālumu vai finansēm. Liela nozīme ir arī ģimenes attieksmei, uzticībai starptautiskajām iespējām un vietējo kopienu atbalstam. Tāpat tika uzsvērts, ka iekļaušana nav tikai piekļūstamības jautājums, bet arī piederības sajūtas veidošana, lai ikviens jaunietis justos gaidīts, sadzirdēts un novērtēts.
Diskusijās tika aktualizēta arī projektu vērtēšana un atbalsts organizācijām, kas strādā ar jauniešiem ar ierobežotām iespējām. Dalībnieki norādīja, ka kvalitatīvs un iekļaujošs projekts ne vienmēr nozīmē sarežģītu aktivitāšu programmu vai profesionāli noformētu pieteikumu - vislielāko ietekmi rada tieši projekti, kas ir pielāgoti konkrētu jauniešu vajadzībām un palīdz sasniegt grupas, kuras Eiropas programmās joprojām ir nepietiekami pārstāvētas.
Iekļaušanas principi praksē – piekļūstama un atbalstoša vide
Par vienu no iedvesmojošākajiem pieredzes aspektiem kļuva pats pasākuma organizācijas modelis. Forums kalpoja kā praktisks piemērs iekļaujoša pasākuma organizēšanai, nodrošinot dažādus piekļūstamības risinājumus dalībniekiem ar funkcionāliem ierobežojumiem, klusās telpas un citus atbalsta mehānismus. Īpaši vērtīgi bija redzēt, kā iekļaušanas principi tiek integrēti ne tikai programmas saturā, bet arī ikvienā organizatoriskajā detaļā. Kā viena no svarīgākajām atziņām forumā izskanēja doma, ka iekļaušanu bieži veido tieši šķietami nelielas, bet pārdomātas detaļas, kas būtiski uzlabo dalībnieku pieredzi un līdzdalības iespējas.
Latvijas pieredze un labās prakses piemēri forumā
Gandarījums par Latvijas pārstāvniecību bija Kristīnas Kastronovo vadītā sesija "HOPE: Meeting the Person Behind the Label", kas guva pozitīvas atsauksmes starptautisko dalībnieku vidū. Tāpat viņa prezentēja starptautiska projekta ietvaros izstrādātu galda spēli, popularizējot Latvijas pieredzi un labās prakses piemērus Eiropas mērogā.
Dalība forumā sniedza vērtīgas atziņas par aktuālajām tendencēm Eiropā un idejas, kuras iespējams izmantot arī Latvijā, turpinot attīstīt arvien pieejamākas un iekļaujošākas iespējas jauniešiem programmās “Erasmus+” un “Eiropas Solidaritātes korpus”. Forums vēlreiz apliecināja, ka iekļaujošāka sabiedrība veidojas ne tikai ar stratēģijām un politikas dokumentiem, bet arī ar pārdomātiem ikdienas lēmumiem, kas palīdz ikvienam justies piederīgam un iesaistītam.
