Drīz apritēs desmitgade, kopš Arita Ošiņa Rīgas Valsts tehnikumā (RVT) nodarbojas ar savu sirdslietu – starptautisko projektu vadīšanu. Kopā ar kolēģiem viņa veikusi nozīmīgu darbu, lai tie kļūtu par tehnikuma rūpīgi plānotas ikdienas sastāvdaļu, no kuras iegūst gan skolotāji, gan audzēkņi, gan arī pati skola.
"Manuprāt, ikvienai izglītības iestādei būtu jāīsteno Erasmus+ projekti, jo tas dod iespēju iegūt starptautisku pieredzi un profesionāli pilnveidoties. Tas ir arī liels personīgās izaugsmes veicinātājs, kā iegūt pašpārliecību, labākas laika un finanšu menedžmenta prasmes un svešvalodu zināšanas," stāsta Arita. Pirms dalības pirmajā starptautiskajā mobilitātē gan audzēkņi, gan skolotāji nereti baidās, bet, tiklīdz gūta pirmā pieredze, rodas papildu motivācija paplašināt zināšanas un piedalīties arī citās aktivitātēs.
Zināšanu un prasmju ieraudzīšana plašākā kontekstā
Starptautiskā pieredze uzlabo arī skolotāju un absolventu konkurētspēju darba tirgū. "Darba devēji novērtē ārvalstu pieredzi. Arī mēs kā projektu vadītāji un īstenotāji pilnveidojam projektu vadīšanas prasmes, mācoties no saviem kolēģiem."
Arita ar kolēģēm radījusi iespējas arī plašākai tehnoloģiskajai izaugsmei RVT. Piemēram, kādā Erasmus+ sadarbības partnerības projektā izveidots elektrovelosipēds-lādētājs, kuru minot ražo atjaunojamo enerģiju. Drīzumā kāds projekts palīdzēs iegādāties paplašinātās realitātes metināšanas iekārtu. "Skolotāji, aizbraucot uz citām valstīm un redzot, kādas var būt tehnoloģijas, aktīvāk meklē iespējas uzlabojumiem," viņa stāsta.
Tehnikums piedalās vairākos Erasmus+ projektos, kas veltīti dažādiem vides jautājumiem. Sadarbībā ar citām Eiropas skolām, paredzēts izstrādāt inovatīvus e-mācību materiālus par elektroauto, turpināt popularizēt videi draudzīgu dzīvesveidu, piemēram, pēc iespējas meklējot "Zaļajam kursam" atbilstošākas transporta alternatīvas, un veicināt ilgtspējīgas jaunrades garu izglītībā.
Katram, kurš pirmo reizi piedalās starptautiskā projektā, jāpārvar zināma nedrošība. Ir audzēkņi, kuriem Erasmus+ ir pirmā iespēja doties uz ārzemēm. Šādos gadījumos viņiem līdzi dodas pieredzējis skolotājs, lai palīdzētu iejusties. "Jaunieši gan lielākoties ļoti ātri mācās, ir atvērti un motivēti pārvarēt nedrošību," atzīst Arita, piebilstot, ka katrs dalībnieks saņem nepieciešamo atbalstu jebkurā gadījumā.
Svarīgi, lai dalībnieki iepriekš informētu par savām vajadzībām, jo tad projektu koordinatori var palīdzēt pielāgot vidi, informēt iesaistītās puses un meklēt risinājumus.
Iejušanās svešvalodu vidē, it sevišķi pieaugušā vecumā, prasa laiku, uzdrīkstēšanos un zināmu piepūli. "Mums, latviešiem, raksturīgi, ka zinām valodu, bet baidāmies kļūdīties, esam ļoti paškritiski," stāsta Arita. Taču pēc dalības mobilitātes programmās skolotājiem nereti labāk izdodas patiesi novērtēt arī jau esošo.
Liels izaicinājums bija arī Covid-19 pandēmija un Krievijas iebrukums Ukrainā, kas ietekmēja sadarbības partneru iespējas. "Ir jābūt ļoti elastīgiem un gataviem nekavējoties pielāgoties, lai varētu projektus īstenot," norāda Arita. Pandēmijas dēļ pagājušajā mācību gadā nācās realizēt iepriekš uz laiku apturētus trīs gadu mobilitātes projektus vienlaikus. Savukārt Krievijas iebrukums Ukrainā sadārdzinājis ceļa izmaksas, tāpēc jāpievērš lielāka uzmanība finanšu plānošanai.
Personiskā un profesionālā izcilība
Aritai atmiņā vislabāk palikusi pirmā pašas koordinētā Erasmus+ mobilitāte 2017. gadā, kurā automehānikas skolotāji un audzēkņi devās uz Nīderlandi. "Bija maz dalībnieku, jo tikai tikko bijām sākuši sistemātisku projektu īstenošanu, bet bija liels prieks un gandarījums par viņu pozitīvajām atsauksmēm, mirdzošajām acīm un stāstiem par piedzīvoto."
Spilgts piemērs ir drukas un mediju tehnoloģiju audzēkne Katrīna Elizabete Sīle (tagad Ļemantoviča), kura devās mēnesi ilgā Erasmus+ praksē uz Norvēģiju. "Viņa pilnīgi atvērās un tā paša gada rudenī piedalījās starptautiskajā jauno profesionāļu meistarības konkursā "WorldSkills" Abu Dabī. Tur viņa grafiskā dizaina kategorijā ieguva ne tikai izcilības medaļu, bet arī titulu "Labākā nācijā"," klāsta Arita. Tagad Katrīna Elizabete pati jau ir grafiskā dizaina skolotāja.
Šis stāsts lieliski parāda, kā mobilitāte var pavērt iespējas un pilnveidot cilvēkus ne tikai profesionāli, bet arī personīgi. Iegūtās starpnozaru prasmes jeb "soft skills" pēc tam lieti noder. Arita arī piebilst, ka šis ir tikai viens piemērs tam, kā Erasmus+ mobilitāte jauniešus paceļ nākamajā līmenī, ko vēlāk pierāda augsti rezultāti dažādos starptautiskos konkursos un karjerā.
"Es pat nevaru iedomāties, kā tas būtu, ja mēs vispār neīstenotu Erasmus+ projektus," smejas Arita. Lai arī darbs prasa daudz personisko resursu un reizēm šķiet, ka vajadzētu paņemt pauzi, iespēju un ideju pārpilnība dod spēku turpināt aktīvi darboties.
Tiem, kam vēl nav sanācis izmēģināt izmantot Erasmus+ sniegtās iespējas, Arita iesaka nebaidīties spert pirmo soli. "Tikai jāsāk, tad viss aizies," viņa iedrošina, piebilstot, ka pirmais pašas solis šajā projektu pieteikumu rakstīšanā neizdevās tik labi kā iecerēts, bet palīdzēja mācīties un turpināt. Tagad jau darbs iet no rokas un sagādā daudz prieka brīžu un enerģijas.
Foto: Viesturs Radovics, DELFI