Vide un klimata pārmaiņu novēršana

Saskaņā ar Eiropas Komisijas 2021. gada lēmumu, ES īsteno ”Eiropas zaļo kursu” (European Green Deal), kura mērķis ir panākt klimatneitrilitāti Eiropā līdz 2050.gadam, uzsverot izglītības iestāžu izglītojamo, vecāku un plašākas sabiedrības iesaistīšanā pārmaiņu veidošanā definētā mērķa sasniegšanai līdz 2050. gadam. Šī mērķa sasniegšanai ir izstrādātas vairākas darba pakas (t.sk. tiesību aktu izstrāde), kas vērstas uz:

• ekonomikas un sabiedrības pārveidi (t.sk. samazināt emisiju mērķrādītājus visās galvenajās ekonomikas nozarēs, sniegt sociālo atbalstu iedzīvotājiem un mazajiem uzņēmumiem);
• ilgtspējīgu transportu ikvienam (t.sk. veicināt bezemisiju mobilitāti, emisijas kvotu noteikšana, ilgtspējīgas degvielas īpatsvara palielināšana);
• zaļo industriālo pārkārtošanos (t.sk. uzlabot Eiropas neto nulles emisiju industrijas konkurētspējai, veicināt industriālās inovācijas un tīrās tehnoloģijas);
• tīrāku energosistēmu (t.sk. samazināt siltumnīcefekta gāzu emisijas, palielināt tīras enerģijas ražošanu, panākt enerģijas ietaupījumu);
• ēku renovēšanu zaļākam dzīvesveidam (t.sk. panākt lielāku energoefektivitāti un resursefektivitāti);
• dabas atjaunošanu (t.sk. atjaunot biodaudzveidību, veicināt dabas aizsardzību);
• globālās klimatrīcības pastiprināšanu (t.sk. attīstīt lietpratību un produktus izmantošanai visā pasaulē, veicināt starptautisku partneru sadarbībā, veicināt Parīzes nolīguma mērķrādījumus).

Eiropas Savienības Padome 2022. gadā publicēja Priekšlikumu Padomes ieteikumam par mācīšanos zaļās pārkārtošanās un ilgtspējīgas attīstības sekmēšanai, kurā ir uzsvērta nepieciešamība visa vecuma izglītojamiem iegūst zināšanas, prasmes un attieksmi, kas ir darba tirgū nepieciešamas un palīdzētu dzīvot ilgtspējīgāk, maina patēriņa un ražošanas modeļus, piekopj veselīgāku dzīvesveidu un dod ieguldījumu – gan individuāli, gan kolektīvi – ilgtspējīgākā ekonomikā un sabiedrībā. Tādējādi tiktu veicināta izpratne par savstarpēji saistītām globālām problēmām, ar kurām saskaramies, tostarp klimata krīzi, vides degradāciju un biodaudzveidības zudumu, un kurām visām ir vides, sociālā, ekonomikas un kultūras dimensija.

ANO ilgtspējīgas attīstības mērķos ir pausts aicinājums līdz 2030. gadam nodrošināt, ka visi izglītojamie apgūst zināšanas un prasmes, kas vajadzīgas ilgtspējīgas attīstības veicināšanai, tostarp izglītot par ilgtspējīgu attīstību un ilgtspējīgu dzīvesveidu, cilvēktiesībām, dzimumu līdztiesību, veicināt miera un nevardarbības kultūru, globālo pilsoniskumu un radīt izpratni par kultūras daudzveidību un kultūras ieguldījumu ilgtspējīgā attīstībā (UNESCO Izglītība ilgtspējīgai attīstībai 2030).

Savukārt, Eiropas Prasmju programmā ir paziņots par atbalstu zaļo pamatprasmju attīstīšanai darba tirgū ar mērķi radīt tādu profesionāļu paaudzi un zaļās ekonomikas dalībniekus, kas ir atbildīgi par vidi, integrējot vides un klimata apsvērumus skolās, augstākajā izglītībā, profesionālajā izglītībā un apmācībā, kā arī pētniecībā.

* "Ilgtspējas kompetenču" jēdziens, kas aprakstīts Eiropas ilgtspējas kompetenču sistēmā GreenComp, aptver zināšanas, prasmes un attieksmi, kas visu vecumu izglītojamajiem ir vajadzīgas, lai dzīvotu, strādātu un rīkotos ilgtspējīgi (tostarp kritiskā domāšana, sistēmā balstīta domāšana un saikne ar dabu). "Zaļās prasmes" attiecas uz profesionālajām prasmēm, kas vajadzīgas visās nozarēs un visos darba tirgus līmeņos, lai īstenotu zaļo pārkārtošanos, tostarp radītu jaunas zaļās darbvietas.Tās ir prasmes, kas saistītas ar pāreju uz mazoglekļa ekonomiku; tās var būt vispārīgas, piemēram, ilgtspējīga lauksaimniecība, augsnes aizsardzība, enerģijas patēriņa un atkritumu apjoma samazināšana, vai tehniskākas, piemēram, zināšanas par atjaunojamo energoresursu enerģiju.(Erasmus+ programmas vadlīniju terminu glosārijs)