Pārlekt uz galveno saturu
zaļa pļava, rokās burbulis ar augu

Vide un klimata pārmaiņu novēršana

Erasmus+ programmā izglītības, mācību, jaunatnes un sporta jomā 2021. – 2027. gadam viena no prioritātēm ir izvirzīta vide un cīņa pret klimata pārmaiņām, kas paredz: 

  • zināšanu, prasmju un attieksmes veidošanu par klimata pārmaiņām un vides ilgtspējību;
  • ilgtspējīgas attīstības veicināšanu gan Eiropas Savienībā (ES), gan ārpus tās;
  • novatorisku un ilgtspējīgas prakses izmantošanu patērētāju paradumu un dzīvesveida maiņai.

Organizācijām, plānojot un īstenojot projektus, būtu jādomā par videi draudzīgas prakses integrēšanu projektos, nodrošinot dažāda līmeņa pasākumus, kas ietver alternatīvas un "zaļākas" to īstenošanas formas. Tādējādi tiktu sekmēta dalībnieku ilgtspējīga un atbildīga rīcības no vides aspekta.

 

Plānojot un īstenojot Erasmus+ projektus, organizācijas var šo prioritāti ieviest 2 veidos:

  1. projektu saturu (projekta temats, mērķis, aktivitātes, sasniedzamie rezultāti) veidojot par vides jautājumiem un cīņu pret klimata pārmaiņām. Prioritāte tiks piešķirta tiem projektiem, kuri ir vērsti uz kompetenču veidošanu vairākās zaļajās nozarēs, tostarp tādiem, kas saistīti ar izglītības un kultūras ieguldījumu ilgtspējīgas attīstības mērķos, kas izstrādā zaļo nozaru prasmju stratēģijas un metodikas, uz nākotni orientētas mācību programmas, kā arī iniciatīvas, kas atbalsta dalīborganizāciju plānoto pieeju vides ilgtspējas veicināšanai. Mobilitātes kontekstā dalībnieki ir aicināti iesaistīties zaļās uz nākotni vērstās jomās, kurām ir stratēģiska nozīme ilgtspējīgākai izaugsmei (t.sk. augsnes aizsardzība, ilgtspējīga un bioloģiska lauksaimniecība, dabas resursu apsaimniekošana)

  2. integrējot videi draudzīgas praksi ikvienā projektā (t.sk. lietojot “zaļo” pieeju jebkurā projekta aktivitātē – resursu optimizēšana un oglekļa pēdas samazināšana, videi draudzīgu materiālu izvēle, CO2 emisiju samazināšana, pārdomāta atkritumu radīšana, ilgtspējīgas pārtikas lietošana), izmantojot ilgtspējīgus transporta veidus, aizstājot papīra formātu administratīvajā procesā ar digitālajiem risinājumiem, veicinot pret vidi atbildīgu rīcību, veicinot diskusijas par vides jautājumiem). Erasmus+ programmas projektu īstenotāji ir aicināti iestrādāt videi draudzīgu praksi ikvienā projektā, rosināt diskutēt par vides jautājumiem un uzzināt par tiem, pārdomāt vietēja līmeņa pasākumus un nākt klajā ar alternatīviem, zaļākiem savu darbību īstenošanas veidiem. Ilgtspēja būtu jāintegrē visos izglītības un apmācības aspektos, ieskaitot mācību programmās, izglītotāju profesionālajā attīstībā, arī infrastruktūrā un citās darbībās, veicinot ilgtspējīgus transporta veidus un pret vidi atbildīgu rīcību).

 

Saskaņā ar Eiropas Komisijas 2021. gada lēmumu, ES īsteno ”Eiropas zaļo kursu” (European Green Deal), kura mērķis ir panākt klimatneitrilitāti Eiropā līdz 2050.gadam, uzsverot izglītības iestāžu izglītojamo, vecāku un plašākas sabiedrības iesaistīšanā pārmaiņu veidošanā definētā mērķa sasniegšanai līdz 2050. gadam. Šī mērķa sasniegšanai ir izstrādātas vairākas darba pakas (t.sk. tiesību aktu izstrāde), kas vērstas uz:

  • ekonomikas un sabiedrības pārveidi (t.sk. samazināt emisiju mērķrādītājus visās galvenajās ekonomikas nozarēs, sniegt sociālo atbalstu iedzīvotājiem un mazajiem uzņēmumiem);
  • ilgtspējīgu transportu ikvienam (t.sk. veicināt bezemisiju mobilitāti, emisijas kvotu noteikšana, ilgtspējīgas degvielas īpatsvara palielināšana);
  • zaļo industriālo pārkārtošanos (t.sk. uzlabot Eiropas neto nulles emisiju industrijas konkurētspējai, veicināt industriālās inovācijas un tīrās tehnoloģijas);
  • tīrāku energosistēmu (t.sk. samazināt siltumnīcefekta gāzu emisijas, palielināt tīras enerģijas ražošanu, panākt enerģijas ietaupījumu);
  • ēku renovēšanu zaļākam dzīvesveidam (t.sk. panākt lielāku energoefektivitāti un resursefektivitāti);
  • dabas atjaunošanu (t.sk. atjaunot biodaudzveidību, veicināt dabas aizsardzību);
  • globālās klimatrīcības pastiprināšanu (t.sk. attīstīt lietpratību un produktus izmantošanai visā pasaulē, veicināt starptautisku partneru sadarbībā, veicināt Parīzes nolīguma mērķrādījumus).

Eiropas Savienības Padome 2022. gadā publicēja Priekšlikumu Padomes ieteikumam par mācīšanos zaļās pārkārtošanās un ilgtspējīgas attīstības sekmēšanai, kurā ir uzsvērta nepieciešamība visa vecuma izglītojamiem iegūst zināšanas, prasmes un attieksmi, kas ir darba tirgū nepieciešamas un palīdzētu dzīvot ilgtspējīgāk, maina patēriņa un ražošanas modeļus, piekopj veselīgāku dzīvesveidu un dod ieguldījumu – gan individuāli, gan kolektīvi – ilgtspējīgākā ekonomikā un sabiedrībā. Tādējādi tiktu veicināta izpratne par savstarpēji saistītām globālām problēmām, ar kurām saskaramies, tostarp klimata krīzi, vides degradāciju un biodaudzveidības zudumu, un kurām visām ir vides, sociālā, ekonomikas un kultūras dimensija.

ANO ilgtspējīgas attīstības mērķos ir pausts aicinājums līdz 2030. gadam nodrošināt, ka visi izglītojamie apgūst zināšanas un prasmes, kas vajadzīgas ilgtspējīgas attīstības veicināšanai, tostarp izglītot par ilgtspējīgu attīstību un ilgtspējīgu dzīvesveidu, cilvēktiesībām, dzimumu līdztiesību, veicināt miera un nevardarbības kultūru, globālo pilsoniskumu un radīt izpratni par kultūras daudzveidību un kultūras ieguldījumu ilgtspējīgā attīstībā (UNESCO Izglītība ilgtspējīgai attīstībai 2030).

 

Savukārt, Eiropas Prasmju programmā ir paziņots par atbalstu zaļo pamatprasmju attīstīšanai darba tirgū ar mērķi radīt tādu profesionāļu paaudzi un zaļās ekonomikas dalībniekus, kas ir atbildīgi par vidi, integrējot vides un klimata apsvērumus skolās, augstākajā izglītībā, profesionālajā izglītībā un apmācībā, kā arī pētniecībā.

 

"Ilgtspējas kompetenču" jēdziens, kas aprakstīts Eiropas ilgtspējas kompetenču sistēmā GreenComp, aptver zināšanas, prasmes un attieksmi, kas visu vecumu izglītojamajiem ir vajadzīgas, lai dzīvotu, strādātu un rīkotos ilgtspējīgi (tostarp kritiskā domāšana, sistēmā balstīta domāšana un saikne ar dabu). "Zaļās prasmes" attiecas uz profesionālajām prasmēm, kas vajadzīgas visās nozarēs un visos darba tirgus līmeņos, lai īstenotu zaļo pārkārtošanos, tostarp radītu jaunas zaļās darbvietas.Tās ir prasmes, kas saistītas ar pāreju uz mazoglekļa ekonomiku; tās var būt vispārīgas, piemēram, ilgtspējīga lauksaimniecība, augsnes aizsardzība, enerģijas patēriņa un atkritumu apjoma samazināšana, vai tehniskākas, piemēram, zināšanas par atjaunojamo energoresursu enerģiju.(Erasmus+ programmas vadlīniju terminu glosārijs)

Attiecībā uz pieejamo Erasmus+ finansējumu, Erasmus+ programmas vadlīnijās ir noteiktas atbalsta iespējas zaļai ceļošanai*, kas attiecas gan uz individuālu atbalstu (iespēja attiecināt vairāk ceļa dienas, katru ceļa dienu apmaksājot atbilstoši uzņemošās valsts grupas vienības likmei), gan ceļa izdevumiem (t.i. paaugstināta vienības likme atbilstoši attālumu kategorijai no nosūtītājpilsētas līdz uzņēmējpilsētai (pēc EK attālumu kalkulatora).

*Zaļā ceļošana ir definēta kā transportlīdzekļa ar zemu CO2 emisijas līmeni izmantošana, piemēram, autobuss, vilciens, koplietošanas automašīna.

 

N.B. Iesakām izvērtēt klātienes vizīšu nepieciešamību un iespēju tās rīkot attālināti, izmantojot digitālos rīkus.

Erasmus+ 1. pamatdarbība – mācību mobilitātes

Augstākās izglītības sektors

Ceļa atbalsta izdevumi

 

Studentu mobilitātei augstākās izglītības sektorā (KA131-HED) 2023. gada projektu ietvaros ceļa atbalsts tiek piešķirts konkrētos gadījumos saskaņā ar noteiktajām likmēm

 

Uzturēšanās atbalsts

 

Mobilitātes dalībniekiem ir iespējams piešķirt finansējumu par papildus 4 ceļa dienām, ja izvēlas zaļu ceļošanu (kopā 6 ceļa dienas)

 

* Ja students nesaņem ceļa atbalstu saskaņā ar Eiropas Komisijas izstrādāto attāluma kalkulatoru – iespējams piešķirt 50,00 EUR par visu mobilitātes periodu zaļas ceļošanas atbalstam un uzturēšanās atbalstu par 4 papildus dienām, ja tās nepieciešamas ceļošanai.

Attālums

“Zaļās” ceļošanas likme*/par dalībnieku

0 – 99 km

-

100 – 499 km

210 EUR

500 – 1999 km

320 EUR

2000 – 2999 km

410 EUR

3000 – 3999 km

610 EUR

4000 – 7999 km

-

8000 km vai vairāk

-

Skolu, profesionālās, pieaugušo izglītības sektori

Attālums

“Zaļās” ceļošanas likme*/par dalībnieku

0 – 99 km

-

100 – 499 km

210 EUR

500 – 1999 km

320 EUR

2000 – 2999 km

410 EUR

3000 – 3999 km

610 EUR

4000 – 7999 km

-

8000 km vai vairāk

-

Ceļa izdevumi

 

Individuāls atbalsts

 

Tiek attiecināti izdevumi mobilitātes dalībniekam saskaņā ar vienības likmēm gan uz mobilitātes norises, gan uz maksimums 6 ceļa dienām, izmantojot «zaļās» ceļošanas likmi

Erasmus+ 2. pamatdarbība – sadarbības partnerības un maza mēroga partnerības

Visos projektu veidos projektu finansējums jeb budžeta modelis ir noteikts kā vienreizēja fiksēta summa (lump sum), kur nav noteiktas konkrētas finansējuma kategorijas, to apmēri un likmes. Projektos vēlams izmantot ‘zaļās ceļošanas’ iespējas, attiecīgi budžeta plānā paredzot tam finansējumu.  

 

 

Valsts izglītības attīstības aģentūras Erasmus+ programmas departaments nodrošina informatīvi izglītojošus un publicitātes pasākumus, kā arī sniedz konsultācijas par vides ilgtspējas aspektiem Erasmus+ projektu ietvaros, sniedzot atbalstu organizācijām, kas ir gan potenciālie, gan esošie Erasmus+ projektu īstenotāji. 

 

Erasmus+ programmas saistošie dokumenti